"Tu redzi visu citādi" – Zanda un Miks | #1

Tu oreski mevi jāmu stās live, un es nūdama, o, kad smūks kamerās stensu. Vien ir kova, stīršies! Tun, eikad nais jūties, ka švīgāšu sudīgs tēs. Vien ir jūties, kas es pīdēs, ka atklūdiniu. Vien ir divata vai trijata, un vieniem visiem ir bāni. Grībās jātom besar bija olejiem, vien arī grībāt, vien vēt. Es viesies, ka viņi nedu busi. Tas man bienu? Daubo uz nāl tikrāk. Esas magru liedļi doleško, man sāc mākta hercām. Un šis ir Latvijas radīja podkāsts, normāla, gimen. Čau, magrā. Čau, magrā. Pirmis mēs sākam klausīties, pirmu ossāru, grībējām patai pār svardu, lai jūs nedaudu sāgata vūtu. Tātat podkāsts, normāla, gimen. Komesti darām un kapēc normāla. Vai tad nenar mal nebūt labāk? Mes liucīdāds, ikt denā dzirdam un tā kās sājūtam kairšis kā sētā lonas, kūram un sbūtu jālīdzenās, as gimenēs, kur ir laulīb, pretējiem dzīmumiem un tikai jenspāršārīs. Un labāk dušēn vairāk prīvien bērno, kursīvētu uzņemās roops par bērno primāri. Un jau, mēs pašu sāri dzīvojums cita realtate, niemot vērā lelu dažādīb, kas Latvīs saberi bair. Mēs meklējām cilvēkus, pārtnerus, kas ir gatavi viencēr otru, atkātai pārnāt, persāudīmēs dzīvi, pastāstīt par imilešnās, trakumu, bērno planušanu, neplanušanu, par dažādām kriīzēm, centenēntās pār viet. Svarīg biesīmet, ka tās nav intervīs, par pārmāciības bērno uznašnā, jūs nedzidnesiet padomskā uzlabot savu laulības dzīvi, šīdri zāk ir jūsies pie nemanītiem ilvīties kādā virtuve, pieglosties piecienas un gūt pavisam jāvnu, liiku misku stālkošans piered. Laiks pir mēs arunāj, mēs to nosautsām, turēc visu cita ādi. Šajā arunā piedēlas miks un zanda, kās kīno, vidē zandītā jādarvojās vali o projām, bet mēks ir kādīd mainīs, viņiem ir 3 grads vēc mētā, un eskutoties uz grūti i bām, ko saga dai, gan tiksšan piebēn, gan bēr kopīb, viņš obrī domājo par otrbēr, klausāmies. Priekš manis mūs satiši nās bitēt, kitu vēnames nezināj, kumies sati kāmies, legi nesarītad valīs nezināju turēs, kad mēd bijām stās lives, mai, o, kāds mūs kamerastens, kuries, mūs sati kāmies, pieīstām. No jā, bet tādies pirmora, esti viedāudzī, un es paskati jostēl Facebookā, un es paskati jās kānģi, sada denāts. Bet es jau bitēt sada denājās? Tēu rādīās, singējās, dvar būt inēr leisņši es neancaros. Bet es nodumētā, no jā, otājas rādīd mūs patev. Vēt to arī nebīt, ko išs jūs es, nekonegribēj, es jau sākmām jokojām, pums, fungējams. Bet es jūs es, bet no bija, es, kās jūs, kās jūs atripli, jūs atripli, jūs intensīv. Es atsurās es bija tik intensīs. Ako un es dēs, šis nāud, čālis piegdēt svakarām, kurā, es vēkārši ir investētik daudz… savā laikiem es, sārks tijāmies, es vēs svaku ko nēmām es, mēs likās jārši, agad jās, mēr jābēg, nā tā līvote atri, līvote tāl. Es atsurās, kad man esi līvote tā, ka šis kā kā līs, ka līs, ka līs, ka līs, ka līs, ka līs, kā kās, kās, kās, dātār galt, fitu, at manā istbā. Tā, jā, to prasē jāk, kutu, kutu, kutu, kutu, jā, to sātas, kutu, tēt manā, un jā, tur nav viet. Ne bija tā, kas vienās, es izplāno, kās, tā, gittā vēl kliskot, ka ši. Alli, kās, kā vīgīs, tās, kās, tās. Tā, kumu siet, domājumu, ka ši financialis, da vien kāk būtu, ne irad divas, cīvote. Tā, to zbī. Es atsurās, rūs, ļoti irācijū nās ekonomis, kus labīs. Tudam nebine, kād, sakrēr milstīv? Tud, kād, ne mīlstīv jā tur biju, kārši, mīlstīv, sotā tā vēd arācijā nās ekonomis. Ivo, es atsurās, vietās, kutu, pēmās, zīvojās, zīvojās, dītāt, un lieku mē, et mājās, un lieku mēs, un lieku mēs, un lieku mēs, hapēns. Es atsurās, kutu, zīm, sot, kus, kutu mēs bija pēmās. Es atsurās, kutu, pēmās, mājās, garkāl nek, kutu teic. Paskaties, kutu, nāf likrūlok, un tu pat neaput manu rov, tynges apkies, tā vēr krāslajā. Un es jā tur es, kutu, njami obītās? No, domāj regna lau, senāk, sa, poisī. Tad arī esu, zuniem, skatīšu, az mūsco do šātsi, zītmāti kād, arī esu, ko viņi, bet amītā nē. Ja, bet domājāj mā, mē, teic, a lau esu tep, ilni, grad ziemsāt, kēg liitī, kū rā varēt skriet mūs bēn, un gan esu, kā, to, viss jūrpītā. Ja, lau esu, jā, grad bija, bārmām teic, kād, arā varēt skriet mūs, māv nēdā mē, aik, diosī. Ko, ats mūs. Intervītās nīm? Zatrīs, ziemsāt, to viss likrūtu, to, ešu, pudeu patītā ir. O, bet to nēd, sarēs. Ezin, tik, eko tumātētsku, saprētēt, ki zāmāmījā. Duga. Es liījā, intersanti. Nu, un tālāk. Es sākān dzīvot kopā. Kā, nes sākām ko, tiet, par to bērneliet, jo, lai, cik dvisiem, leis, kēt tās tā, lišmus bija tīk neplāno, bet vieni patīs, iba jā nemas tīk neplāno, at nevi. Jā, otrinas lifos. Es liījā, šāds arīs, ka tu, tika, mā, uz, ka, gālā, bija daudz gatilāks bērnem nekā es. On, no, tika, je prieks, pirmēs es atikas, nā, jāk dzīvot bērnem vērēt, būt mēc, vienznā pedejām, priur tā tem dzīvēs, nekā nevi pret bērnem, bērļi, no, tika, teik, nebērnem. No, tās man pārskat, tā manākot ne nebi vīs pārnem, kur radzams. Mēli gās, ka tu pērtu, tas ākir unātun, tad, ka, kādā viena, brijdies, no domājā, kā, wow! Tās svarāt notikt. Un, tās domādzik ir intisēnt, ka laikam, to, mē, ir bājīgi svarīgi ar kūtā, tās bērnem, šir, nu, tā, tika, je, tā va gātā vību. Tiel, tie norome anunciajānik, jau teļāju, ta tiem šāju bat nek Downloadlu niī bija миллиca. Pale atstādka, ka tešu? Ja, jau te�ies teļīji ko šotķis lujcu greba. Piek, nekā zīv nebo ejas to, ko tādā enormouslyu teو, tiek no atst cloudā! Piek kādā ir visi niy Kad koudā neum Bella, nema, mīl jota bezadbīl digā. Rūģa dzīv, no etēk tebeļu. Medzīgā? OK, da mums vērams, no tev leikās tebeļas, but bija volkovis. Kas arī dēvotskotādīs manī? Tēkājiem pasiek? Es bija saklāsīsies. Nankukādams, alam pazinjā un draudzuna, nukat, cilvākas jīlgrisēdēš kontrtsēk cījas, pēc tam jīlgrītēk piebēniem. Mambi problemi, sē reprodūt, kā vēsīlī, man nebim, mēn strātsīs. Es bija nebim, es tikā, no mēk, kād nulaud vēsīgās, bēk es mis ir gāties, bet tam nā un eikād sakrēt, tu, kas ir atsālīpa, tad stāvoklī. Nēma, ka, s mums ir tikā, nē, ka kādās nūatīks, atmērams, ka dzīvotskotādīs, plānīs. Atsēs, es ir apreks, šeja vakrēt, pums ir gāpīt, dāk teb normāl, es mēn jēp, bet atdaktēr, bet gāju jūtsīgās, un tā, bet numāņu, nebim, pūs gād. Es atsras, ka, nesos mēt jēj, un es stāvē pieginiklo ka būnet, lejā tā pieīpēj, uz gājā okšā, nesinit es mējā, mēs es mēs ar gājumies, mēt jūs plānoid bēnīs, nes nekur eplānojums, mēs es gās, mēs ar gājas, mēs ar gājas vīt plāno, bēnīs. Onē, mēs nekur neplānojums, mēs ar gāju kāds vītumīņus, mums nekur nevēktru vētināt, es vēk, ka, nesmēdā, bet, uz gād, tas tā, bānēle, uz gād. Un tēt, kiedi, un mīmā, pustī, jā, sūdru, vīz bija no tēc. Ja, bet mēs ar gāju, tēs to mūs pilēn loteri. Tē, tē, uz kīm, tēs pēdā, jā, un es izgājārā, un es duvēn komatēt drīt, un es duvēn, vēz ar tūs pīpēt, uz tā, o, esi čus nepīpēt, uz tā, oklī, uz gāju, es ir uz gāju, kā jā, mē, jās par vanštīlta, mēs jēs vītādā, šokā. Tēc zrespiesnītēl. Un pēz unī, patēc, atsikās. on mitad? Hmm! Okei! Ja, seda saa konapitiistigrust! Ja, jõida jäebridiväkelse kõrbees. Sestress saa uskap, ka tagübees vest mipud kukula Sada võnud võt siks, nüot! Sastastojes! Meid päägneule eihta ja ka võnud päägi ja konsent Seeast ja tevda ja on daarma! Same võmest võsmas on? Nüüd zmuspünu ja mõnul izmõn. Nüüd ja nüüd saa. Põi sõba jopa saahm soab ei traaks, ja saast rõsga dienakamalajsaj bürok, teda vald sell minus dalga opeli. Mõn saakas kõkad smerees, sõnas. Tosmõb eikovad stats šoks. On mandakte reisga ätvaid naama, mõmme spirkste jõsreiznahme dienak. Jõsbid dalga opeli esne reid, et sõržas reisga augurstslignid, sõrklad manisim tikoastavokles, nevõr võsjantam, sõlakam teikest, tavokli on igaz koolad sves, tõstig bileyks on nobi eson. On esnahmed ei näesga pitead aktera. Inja pata esk sõrtspukstinnal, unka taa espemse tuksavgli uola. Ma ta võsnuk onal, sõrtspukst. Kas manjala, büi pirmajs pärzejuvajam, sõnst aga liotid aulda, jõsnünees pret kastas võus, on tada viitead sõnudur vibus kalt ei bati, kastas meen sõrtspukst, ja on tada viitead sõrtspukst. Ja on tada viitead sõrtspukst. Es izvashog root, kaut agrudnets, et vatsrõsud desnul nelemša osmama. Es nevien brid neidus prijeceig, es slibis stressa. Neesatrastok, et viitead sõrtspukst, et viitead sõrtspukst, et viitead sõrtspukst. Es viitead sõrtspukst, et viitead sõrtspukst. Dada võtnase, et sõrtspukst, et viitead sõrtspukst. Es viitead sõrtspukst. Skreenings. Ja on tada võnes reispateeskund. Tugand sasraskanima teid sõjakad zand. Ja on gus traugt ja ees tundem, ja sõvelrees. Ja on viitead sõrtspukst. Atljavas patekt. Fertu, ka bezaanumaleam, sõsben, stappad nepiedsims. Sa teks tõts res sõrtspukst. Espat pardzil ja periepajas ja grudnedsimkid nevesest. Tud koha interessant. Teo pataid zintur tess. Sõvaitur kreklin. Sõvaitur kreklin. Sõvaitur kõhad stigpad cisi. Mis mest aak? - Nende. Bet vau gribu, bet nesainai vairs vērnē. Dēu, kaštē, ir bai gais monologs. Tā, daudz patīkam, mums es mācīs jātskai tūk, kud atnes bērning mani ar sunsikforštas vizbī. Mums tā, mums es tas tāts, ka. Dēb, nālīgstas tieši, tas, ka mēs tikām eģinam, tu tā. Pās lau, tā, ītmām, jau mālīgstas, tas mums nēs nama? Pās lau, tās problēm, es nekarši. Tā, sēmdēties analizat, daudz, ka teks neproduktīv, ta, ka vētas, kies ta gidru nav štu, tas bītos, mējai, tā, ja, un zākot, eivot teks būs macijies. Kas vēl? No, es tas, tas, tas, mējai, jūs vikārši. Vērtu, ka tā, tā, tā, cik tautis, laikst massurīgi, būt es ar unāt, cik mants, laikst svarīgi, būt vērtu. Vikārši. Nes domājkus notētu, tūdīku, ka mūs atietsīv sietikmēs, jo malēkstākās. Es nes malēkstāk. Mērēs, paņem netīgās, ets jēlas vērši, maši, nā, nisnus, gā, nevistu paņem un roka, čam, divu, es te un spētu, ni s tunda, mīgā un. Tā, elman, sajūt, to tegatīvā vātienā. Tiet, sēr to gālā. Nu, tas nālotik vienkārši. Mērēs, svarīgi, to iznunāt, tā, nevistu, mērēs, jo skaļāk, sēvijot, sru nās, pērē, nezun negatīvātījums, mīnā arstījums. Apru, pstīvvēkiem. Tas nāl, sajstīt, esu visāl, sajstīzes, entās, grāmatu, entos, paduums, kā, jēt būsīļu, et jau, kā te, darī visi, pēr tebūs jau, kēs, arši, jau bijīs, klaisies, es trūmien, labi dien pali, 10 vai nojēt piedidlu uģu, pali, 10 centos, darītu visu, un vēkāšu, un tā viss lāg, vienāši mērēs netīru lūpat, sajā, un digā mālēks, par tur unāt ir super svarīt, arši, kēs svaru, kā, vēkāši, tas vienēs, bēk sēs. Vēkās, nētu, par tur dāz vēl, ko pēcēk nekāmā nes, dikēz, nez un 10, tas tītu. Es jau nebīdu tur visu, susu zviju. Tē, jā, neatiem negatīdam ima tā です. Heic še Fantastic, Asdas suam Kad skūmin pただpsaut, viss wondering arenau met怪. Saļ road kilometres meBO por problems nebira. Iais iname Staff, tā f wooden bim, kā uz leiššu данī sādu. Es detu bums laiku, kies bezas frisvenķig, vec nu, ban tā spiens, tā bebo herzo ar zis. Es utkąs labas ar Latzas. Pirmorējas tā pa iztām laimi jūtos, tā kums teab gula. Mēs viss trīs. Tā kūtā? Tēbījo tāk, teabī vā, tā vēl, tā vēl nīl, tā vēl nība. Vēroks manšas. Viss tāk, tā kutu bii batek, es no tā bēl. Pēmucinātu brīžiem būk kopā. Dīs jā, bet es rēl domāki, mūbīt pēdzam dīdē prisi. Es bēs, tā domāki. Mūbīt kā mes nevēk lejam, psychologis palīdzīb. Tā kums. Tā kums nevēk leikiem. Pēr izković. Bīk tīkos sācis, ković uz vietnē vienst nepeņiem. Zubušu vienst nebjātko laik. Unārītā problema, lika, zdaudzmās zāk cilāk, kapkārt mīršas noostvē, ne? Un cilāk, miet daudz no piezāk, slimīm, koti jāstrsā, ujas netie galārstsāvām emocījām. Vēlās vienēr mēr vēc sāk, o pao dzimām, mis trīd, par to, kad dā. Tā, get ir laiks pie, vēs tez emocionāvām. Slimībām, jau vēs no jā domāti, kā ir īut par izdīvo, šan mums nebīlāik, kā par to padom, laikā domāt mes, visi vienkā ši strādājām laizdīvo. Nolab, u kāds, tēv mīl jākai svēcum poti, jau manta sbēbīšu vēcum postmusi, s nevērā teikies bija bagīs, sēk uz mā. Nambēr bija viena, nosālīdz no ši vēcum. Tiesšan, tā, to bija viena. Sālīdz no ši. Tū, kūt unimīdā pējas domāni pamperu, visi. Tā, vēs vēs, kaņšan jēd gula, jaņa tā viena. Tā, unimīdā lābī gula, ja, sālai no tā pēcītēm bērnie. Vizīgāj sāc aros līd, līdās spīlk, s ne, cikal sēm bija mērši, niskutin tās gultz. Tā, vii tā, tā, sveikas, mīgali, tā, skrit, apsolota, panika. Dēm, desi bija tā tās vērši. Tā, ka mēs, kātībājši šālām, slemi nīst, to patēc, ko jūs, aros tās vērši. Viena, bet viņa patēt, mums arī, kum esam sliktu vēc sāk. Mēdaz viņa pienāk, mums pēdēk, mēsam sliktu vēc sāk. Tā, bija, viena, kikstēr jād, Zikātē virtas izalēst esi trākvuna, sviņa pirmu, gādutu domāk, tus bries mīg svecāks. Viss vant viss bries mīgā ir pirmu, gādur, tā, gādur, es tē par, mūtam tēt pirmēs sākās viss ir kruzbaroši. Tā, tā, s nevrē pabroti, sobērnēr, kru, tā, atrbēt, dās pien, sviņa, sliktu viss ir mīs, ir izdīšins konsultant, tēm tūrņēm, oz vēl, krušneks nesdvas. Tādus jūtos, ka bries mīg māt, ne pirmu, jā tegs, ir sērjus, kas negrīf, nu māsiet arā. Tā, sērjus, kūtos, šokrēt sēs. Tā, tā, nes jūtos, kas vīgāši sudīgs tēs. Kas sudīgs? Tā, tā, sīrjus, jūtos, kas es pīdēs, kād klūdiniu, kādur, nesdoma esi, tā, ir vēl, kais vienkā, šit sēnčos, kādur, tā, situātas, ir tā, ir labāk, ko štorīgs domāties teabrīdīj, šit vēl vēl nemģimē. Tā, bet, arī mēs nēvos trāts kūkāts, sēk to, es tu slikstā, sēk vēl. Vidau, kādur sākā? Tā, kus kus kus mēsīt kās. Vētu, esi mēsīt kās. Tā, mūgurīm, pāgurīs nē. Nesdakā, ja, dā vūt arī tūmēs sēkšņu mēs, kās nēlārši, sēk kās, lieko informācija. Tā, bet kādur, es kābēnī, jētikiem mēm mūsītīsīvši? Mūsīt, mūsīt, mūsīt, sļāņa, ir leiks kūrīņš trāts, sēk, no neļ trāts, bet, vidau, jā svarāk, visād, mūgīd duo klju, nesdakritīms, kūk vēdos jātvēm mūs, pismāzu friktī vēdā, atēcībās. Vēl, esi tās grūtāk, esi tās, kā tu izslājuku? Kā vienu svarī, vēl, no, tā, vietu, kā vīž darpermās? Antākā ekspektācijās? Nelību, tū, kā, šļun tā, liekškīt, vēl, esi jau vislāk, neimo, to bēl, tā, gļūrēt, pāņem, ties, un, votra, liekštā pāt. Ja. Tē, viet tā, tū, rēdz, kā, vēl, kā, kā, tū, mums, tā, sāk, šīši, kumāņa. Ja. Es, tā, es, es, es, es, es, es, pā, mūnī, vūtis, tā, jūk, pēc, pā, tā, šīši, kumāņa. Man, ka ļas nums gara? Man nale Man basketama Saidžas, mēlgajā [mās rādādas es挺īgris] Ja, Prūbas Beit haustīdā, ir tierie kekojud šair centigrade Tanau Takā Bible Kukād, statu, sregu lai? Man, ka said pampeši ar man, nikt domajat pampeši Pimēt tāna uvienek? Jū, daid viņu Un jūt, kad man ir tāds daudz lietsko es viikās darumu, mājās, tā, defaltāk, ko tu viikās pat nejēt domātu Teotā, nauti, ka oves, gros piltsie elikšu veli Tā, teotis tā ne strādās Nu, mums atširās, teotis komu es, ka tres darumu automātis No jau Nu Tu automātis, kā te said pampeši Pusnās, kā es mums diminēs sulinīt Automāts, kā te said pampeši es viņas Vienas, bet te ir ieskā bērļom grībās Tē, teotu delajēt sītām ir kus tis tis tis tis tis tis Vā, bet es tis tis Nu, reās, teotia bēgs mums prasīmi ilzīgs Uporši, nauti, ka tu ieskājīnums ar ādūsšā Nu, sana bi uporši Es to galīnārotskā Uporši ieskājīt Nu, nu, nu, nu, vienas karjārs sas tis tis tis Nu, reās, ka uporši, sana, ka ar ādūsšā Kā rās, kā ar ādūsšās, kā ar ādūsšās Nu, vadroši nāds, tam viedim mums dāv ir laikadzi Jepēs, tā pirma gada Kad mēs aqām ir strādāties Pēc mums vurašu operācijas Tu, pēc dēk reētē Mēs aqām, kā v strādātu, nāri kūpām uzpīt ir darbī Also, bim mazīmst, te ja vau bīt pēl saliznošu viegl Vien jāds tāt, vien kāršar omīt Un strādāt, kā vien lielāktad Kā jā, viena, kā jās, kā šotbid, viu slēc Viena, cesgrīb leimunu Alasējša, ir kādni Dīmenstā būtāt Vizīk, viena, kā cvēc sākībus mājās Nēs, kā mums teieti, praktes kiem nebūstāpēc Kā jām zīvi projektos Nu otrsts bija arī, financālostābīl tāt Arīš to, kā viena, kā viena, kā vēl būt sākā Viena, kā vēl vēl vēl vēl vēl vēl Viena, kā viena, reglārno stābīl un nebīt ir trāds esu, ka sveiktes tas tas zītās. Ziems bājals, ja ka doviem būs bet jūs projektu, sots skatīt naludu. - Mēs es izdrušu, ziem liizmārtam apriilim. - Nu, šot naludu. - Jūt liilu. - Mārtam apriilim, to neks nenāks. - Nu, nepati, ka mums situācijīt. - Nu, rību, šot vienīt, ka tē vērns, sījo, to negi pirdzīvāti situācijīt, ka te ir ši, - Nu, tagad mēs mēnis es izdrušim roaltorus, jūt to uda nevietu, jo mums vikās, no, no. - O mums inīt naludu kudabūt, jūt nesurbīt nekona filmājums, naludu kudabūt darbu. - Kaž, mums vīs tēs ekslītēmātā, tēs vīgārši, ka es vikārši nezinu, bļaujus, straadārti projektu darbu, kaš prāsinu mūs, dīmenu es emotionaliem, fiziskiem, resurseiem, nezinu maldaudz, neizbrakas, paga, ežgād, to znorvedīt, zīvotinu. - Nu, nēc zīvot, to pa strādāt, ovinjau vēl būst. - Frams jē, no, ir tāk, bīšuņi prižēmītādā, amaz aizvāni, un pūsījšu sajūt, ka, no, ka es mums vainerbā noid, vaj darbā. - Tū jūties, tā gārši mums, straks tauts, aut sīgoma, mums vorma. - Komandar, ka vii sursas esnītstu, sēvot kā? - Nē, tu daudas, straks, ka dīd, kā, vieniem, nav, tīt zīvskat, ka bēnc? - Nu, jā, bet jābīt, jās vēst, et manta arī, vantād, sēvot vēdā. Nu mēm mantešā, no, es nevēn, neko izrīt sēl, vienegais laisla, es arīt koko padrīt, sēvot kamer bēnc bēn dārzā, būt kamer bēnc bēnc bēn zamanīt, ka jās tradā, no, es nevēr darbāri, patīt heis, es tegnēs nesīvšā, iza izašas kīnāt, dērbālīk, a jūt kamer bēnc bēn dārzā. Vēr, jēs vienes arīt un braukt, vēr, draugiem statikties. Un teka tevīt būrījus, te dāri, kībās, zinot toci, kīntensīvši ir kīnādīrps. Gļbās arī tevļāt, kītus, lai brib jādienā, izā ir draugzeniem, mūs ka fēnīt, svo vai nesmēs, mūs ka odmāneki vīrvojā ko, nevīs tēs tā, ka tēs varēs arī duma jās ar bēn. No, tev mītēs ar nāk arī, tās brib jāms man jūprvojā vīrīs ar bēn. No, jā, es dās škā tītos, patītos, patītos nīg vainīn. No, no, no, no, no, es kā, nevēs arī mūs nāk tēt, abi jūtības sajūt, tītos nautiktra. Desi, desi, tās sa, kā pēdējās, jās bēs vīrams, tītos, tītos, tēm, kīnā, nosnikiem, arā izgājus pēc filmēs, mēm eikās sadeik, mūs draugiem, mūs ka es pras kūt nesmējās ar bērno, tikā kādās sakrā. Ones tā mējās kūt, ko tis noseimēs, tā kā, māmēj, defultā ar jās arī mājās, ķsu, ai kaur wieš, ne sp health āda dauras? Nes podsvedbait vojaro影ās, - Sergeyš 98 pasitri izmuja, pa jau par kaut niekama, bet vienkāsikt nu, ampam viņa ir - ir agei detina varviertāju? Lāmīr jaIEvo, tijās izkons, oztīg slīvi. Iveš, fad darbā jūt, ko to no sotīmi. Sāk, tad strādād, kad jās var piets manes, kā besfilmejām, jūm pravām, mām valmērās, taigājā pārtu, kārtu, kaša kūtūrs, nesīvo, viņa sīta ar mums. Tā jau labi vienkot. Tā, o, nebī vienkot. Es es esi nekīnās, dau visi līg ska rās var, esi vienkot, ma viss līg ska rās var, esi grūtu, jaškāds svis. Tā gits malējši, kārtu, kārtu, kārtu, kri? Iš kārtu, kri? Iš kārtu, kri? Iš kārtu, kri? Iš kārtu, kri? Iš kārtu, kri? Iš kārtu, kri? Iš kārtu, kri? Iš kārtu, kri? Iš kārtu, kri? Ta, bet tā tees viņa? Tā, bet tā seki tu uz lau, viņa jā. Šis tās tās kali, kas žāb. OK. Bet es tēpa šālākās, viņas mēs tas. Es drožen vairāk nekā tur, ar zobiem, nagiem edinēt teikies nasa uz jau priekiššu jāz dzīvis. Es tā, ka nāsmu gātavo visu, adu atālis jau laikam. Es nezimēts, pādēr, postanēs, likt sila, ko es likt mām. Es jau es vienas ka, eis jau es uzskat, pēr mūsu ati atsību papildinājum. Es laikam nāsmu tas sila, kas vīs vieniem man dzīvis jēg. Vienīs varīgā, ka jās sila, kopār tevi. Zīvē, bet tas abā. Jā, jau es nāsmu gātavo versu nebūt zandas. Es nedefinejēs, sajvīgā mām, ir vienkā švēl vienu manām. Lūmām tā patkā nezin, būt drēžs orāsistens ir vienmām. Lūmām, būt mām, ir vienmām, no, būt sījēv, draudzen. Tēk jāds arās paranu, donīdās. No tas ir vītās. Tēvē, kātu versu nevarīb, pīlni, bā tācīt, jau vienmērītāt biju dību. Liet, jau, jau, jau, jau, jau, jau, kūrā mērītās kas unā nādīdu, ir līdās, kūrā mērītās atīvā. Kā pīmstā mību vesu nebūsu? A bezidīdu. Gribās jātā bezidīdu. Viena gribās. Vesu nekā viena nebūsu. Tābūsu. No, tiktrē. No esād, to vās, kais spērigien jau projām, maļītien, nāļi spāsītis. Pāsītis. Tājums, tiktrējā. Tājums, tiktrējā. No, nāļi, vrītā mēs arī, tā mēs arī, tājums balītā, mēs arī, tājums, bāsāk. Tādīt, tiktrē mūsu, draugi. Tādīt. Vairāk mūsu, draugi. Tājums, kā mēs arī, jau, tājums, kūrē, vairāk nekā vienmērītās. Bet, par spīt. Vissam komestas, ka kā nesenduru nājamam, par cilājam, mēs tikā nāsom izslaigušies, peikumu, no, ali se varēt būt braus vai maz. Mēs nāsom pato izslaigušies, pei venei. Tājums, tiktrēkā planoja, un tiktrēt, un tiktrēs komest planoja. Tiktrēt vēs apakajas mēs arī, jau, tiktrēt vēs apakajas mēs arī. Ja, mēs ar unājām, un stāstam, agdījās, tāsīgrūt, tāsīgrūt, tāsīgrūt, un tā ir, un tu pazādēs sveikāntu, nebūt besatbūtīgs, nebūt tācum, tad izmēs sveikāštikā, ojēb vēs gribēt vēl mēb bērniek, kā kūr racionā, līdu, ka ir tādēs. Ne visu mē vūt trācien alas esu gadra, mums nekārši patīki izēc, neņa. Lījā bētām apakšātām vissam ir ka otkas tātskas, ta līg gribēt darītu vēlrēs, gribēt just vēlrēs kāds lietu, mums nav niām savu slabāk, mums nav niām savu slikies tāk. Dē, nema, mums ir jābēt justās pozitīvas, nūs, kad tas vienkārši tik brīnši, ka gribēs tad arī tvēlrēs. Vars pējīt vissam, kas ir grūtāk. Tāk sēma, ka ar prieši uniekos. Es jūt, tbējīt vienši ir gribēt vēkot, desks teidur, mums ir. Es dvēr izsījos, jēs šomontēt es sāstādši, šom vēkoties sāst, šom vienši, vienši, vienši, vienši, kru sot. Mēk on zandas tīmens modēls patiesībār tas kūrši uz vairāk līdzinās manējām. Es patēk netikē modēls bet arī vienu abu uzstvēr par sāju pērēdzi. Jūrī es pat zbērēdzi, pēcībārāk, šom sūtos tāk man tešām līdāds, kas ir atnēmēt, un gata sēr bija slēls vūpūrši, un gata sēr nav esmēnīs man dzīvi uz pozitīvo pusī, Tēs šam līdzis man lūt daudzkojums. Zaudēt un aduot. Ta jā pašā laikā man sviīt sledzi, kamikst, to ljudu vieštāri formu laikā, tarvien kāš normal dzīv, tā tas ir jā, nu nav vieglī. Bet tas ir normal, tā ir ar bēdniem. Drošan to pēsku viņiem javir vēcāks dals, viņš mazleterīs aprēt ar korētināties. Vēl ir tās, kām mēs tešām ljudu godīg dēlums, šo zbāja napropspienā, komu su nreizējām, kā te jā teicienā visi līdz vertīgi. Daži līdz vertīgi, kumā nreizējām ir sajūtka. Esas mū līdz vertīgi, kai jo, jāma tvērā to, cik kā otis, brīžiem ir manz darps, un cik pērļams ir man vīr darps. Viņiem tešām, bērļšu sana, kuzņiem ties, daudz vērāk, bēna napropspienā, komu, un tik un tā, vieni širtās koš saka, tas ir normal, un esi oprojām esam tā, kur biježī, jūtās kā kā kūpūrēs un zaudējus. Kā teisk kalsīja, šo sārūnu, tūm, kā tepām nīju uzreiz tādu, sprijedzi. Viņi jo, tad uzruna, pēr tu, kā ienāk bērļan, sļiminē, kā tas izmājā, viņu atēciības, tā tz domājai, pēr sāu, dīmeni, manā dīmeni bērļan ienāt, pavīs sītādā kā vēdā, viņi bija jau 3-4 gadu svētci. Mums izpali, tas bēbīš perijot, kur bijaš vien pāriem ir ljoti kritiskis, priīdīs sātietības. Tā, es esmu ljotlājumīgā. Tē, vēr breks kā tā, tā, s neviņa jāk edzi. Kā gand es teikt, kā bērļan, turpīnu celties naktī, liīdz pat bēs mīt gadu vēcamam. Mes tā pat samcālšās, un negulejus, ir visāds grūtības, un slimi, un visā traukumi, tā, neiz gules, nās tā patīr ir vēcāku. Vad motīv sari vēlāk. Man nēri liītinkā zandā, ir tas slāmums rādīt bēr, un mīgās ir acinās, ir stānkied lēmums, nefieniem, un neparku. Bēt šajā situācijā, kā tā, jāduma, pēr to vāju un kapēst grībēno. Es nevaru atras normalātbildi, kapēc, kāts grībēt bēr. Tā ir sējūt, un nesklausījo, es pēr to, kā vienīj plano, ir izrājumīgā, atvīšīs, mīlzīgās grūtības, in tikļi plano, nākuma es saprat, Ešes mija, gan respektu, ja grūs nēsīves manisīja, rūt un bār, un prīn spāju, jūtu, tēs, līdzīgi vēr firmu, ja, ez dālājātes man man var ir ir atsionās, laimums, un pitlīva, tracinālīja im tilovēkiem ar tūlēļā smērī nās. Nākama, sa ar unēbūs, stēp drīm tilovēkiem, elīnu aigaru un ar tuuru. Elīnu nākars ir precešies un ir atvērtās atēcības, zokārt ar tuurs ir elīns bijušēs vīrs. Visi 4 kopā ar ar tu un jāno patnēr viņi audzinā, nui jau 4 bērīs. Dūdies uz nākumu un cārī. Podkāstu normal dīmen vēdu o producent iev zērīņa, redaktori uz tīnsa vitskā, potugraftu un videogravas danīlsi offē, par visualo identitāt rupeis bēr atberzīņa, skanju operātor nor mitspap, skanju rezorcijvo ota orinči, un indēs autoras un podkāst vādītājas asam mēs, aigriliieļi duleško un mārtā herce.