Seksuālā uzmākšanās – kāpēc šī robeža joprojām neskaidra? | Zilonis studijā

TV3 spiedāvā, sarun šau zilon studiā par aktuālām un tieši tapēc rezeimāri nērām temām. No apinģienas līdz tā tur dienai, 5. TV3, vēmetlē TV3 sobai, snipsvītra zilonis. Iepkura laika un vietā. Pāvsri, pēc jāzēt vītā Latvijas muziks, akadēmīs seksvālās uzmaksinās skandāl. Sābiedri vēcinājīnājīnājīnās, nīgant sātāk jāstradāt līkumuos atbildīb par seksvālu uzmaksinos. Vīlmējā, čorājadījumēs, amies olioļuši zilā rudenī, bet līkum grozījum ioprojām, projektstādījā, kaut kursājums gaitinos. Kas leik domāt, kanā unemastikvien kārši izvērte, kas tad izti ir un kas tad nāus seksvālā uzmaksinās, kur ir te sarkane karlog, kur ir lobežu sun uzkotās atēc. Pārtu, teķu od denarimuusu zilon studijā. Tā, dīr sājastīb ir ahtu zināšan. Tā, sēr aud kātu, sēu pasdēt, sērās, teķu uzkotā ir sēviet svojēt. Arī. Dīodēju pisātī pamanīkumējis, sostālām nītikā ir nūdjē, un skais nāk kirmāni apis. Šobritāt svojot esu femnis mani fēst, šobrit notāk ir viķu, ir nūdjāk ir līdzavzēm nās. Sajūtā. No mazlie tīrļā. Jūsājās, kā tēt arī grībēs, etru unāt pērmanu blūzīt, un būrmanu abļār bijzvēl. Vai šobritājā cinu ulemen uz mācis? Vazers video, saim konceptuāli pilēm, kas seksvālā uzmaksinās Latvijā varēt sodītār nav, kūdus sūdūt bet bet stām tēs ībzerg būrojus un arī nevēlskā svo organizācijīs tējīt sav. Pā, pā, ar nav, sūdūt varēt vien nepietikt ir nepietiešams, notēkt kriminā Latbildīb domēr, ir sāk šās diskusīji, spērdua, kur teda tas robežas, kas teda isteri sūdams, kas teda ieseksu vālā uzmaksinās, ja otājums no vienkārši, šodenti dvrbūt mes, tāpsim, gudra, ki un palīdzēsim sajumāj tiktršojā otājums, kaj drībāt un studijā šodent pievenojuses uz sārūnu aktrisē režusorun, zemis sardzimāri līnārts, eik, marī? Es gandējit laukar Latvijā. Sajcens visē Latvijāj un rakstniece elītad rakēri piemums šodēnēr. Laukāri. Eiropsovenīb, zdātīlijā cina, kātrā sīvieta, kop viet spēc, pats midgādu vēcuma, sasnieks šans savādzīvēr, saskārūsies ir seksvālo uzmāksšanos. Viesād, stati stickī uzmanēs, devstat, vismaz vienājums, dā. Esas mēl. Uz esstat, es pirmās jādams, vaļu uz eset saskārūsies ir seksvālo uzmāksšanos. Diotikopatecīja, ja, viena. No es ar esu saskārūsies, bet man apti, ex mēl nolājik galer biju savādāk, un es, šu uzmanības apleicinājumu tikslimīgi neustvaru, un es domā ilikā kādēļu, es stā viegel toustvaru. Lēkām, tas būs jāc arās āudzienāšan, un kādā mana paša relezācija dzīvē jūt, es lūt strādā ar savu paša bzīļu, un kur lēkām jāsak palīdies dīmenēj, jūs biju lūt i milātā, lūt i nātā, un līdz ar tu, ja, kuru apleicinājumu esu stvēru vairākā complement, nebis kā sapis, pārzi jū, un vajcījē. Es atvēna es, tas uz uzmanības apleicinājums, jēt cilāks saka ne, tas ir ne, un jūstos uz uz uz uz uz uzmanības apleicinājums, to nā un kādās, es tīvēra uzināšan, ja, kuru cilā vākī tērmenst, tas ir vieni tērmenc, un vienam nautiesīv tur pirdot nekādu pirkstu. Es nedoma, eikas malot zinā tārjār pāša pzienio. Vēt es kā kā da vēdā nora, to vē es būs šūpuri seks vēl, vēs mākšās tas nā un par mums, tā nā un par sēvies uz vēdību. Tā un par to pretējūpus, tā un par vīries uz vēdību. Nebis par mums. Tā jāmēs kātam esnū otspus, jā vīrietim interesēt, tas ir atkarīgs arī kātu sēvē pasnītis, kātu uzvēdīs, kātu rīkojies, kātu uz tur sāronu, un kātu patis ir pasnītis, kurā situācija? Tēt ko jūs mētēt, tēt ko jūs mums espītis, un gat ko jūs mātsās pieaudis vīrietis. Tā ir mētēr man uz viedību. Mētē būrīdību, mūrā bija devinis, nēt zetu biksis, leilas jēnus, milzīgs hūdīs es kākā uzvēdu es. Sēš piznīg meti, nepīlnīg būdam. Varī kāju svortru nāt par tiem, caudva esau pazīsnumu, acu viedū. Es nēs zimtikē vienši sēviet, kūrnā piezīvo, es šāt uzviedību. Un leilāk, kūt es visis ir sās kāršas ir topirmu ombīdīb, dīupacin 30.20.s. Arī. Tē arī ir kapēc mēs šeķis redījums ir aktuals. Kapēc arī šīs diskus, ir es pieiem, sies trajāgūs. Jotēj, tēt tēs jātēs par robižām un perskātījums uz dažādām izposmē. Un arī no sēvies uz kāmēs redzām, tās atši rās. Un tad neidinās, mēs šo jā nēri saprast, esēlīt tad neidinās saprastās, tā viss robižas, kūrā brīdīt tu teiktu šī ir seks vāl uzmākšanās, kad esē ovērs neju, toas, ka atbildīgi, kās ir no atīcis, tas ir uz piest, ka vēs darbīb, vai neverbāl kūrtu teiktu ir robižas. Es piekītu, jēp kūra piezkārījā, jēp kūra pat vardīs, ka svelti, ka mān, vienā okura vēc, mān. Tā ir es vienkārs sāku manisā vādāk reakciju stu. Es sāpīgi. Sādītā reakciju, no tagad penimsi mēsā atrodumies sabedrīs, kā jā transportā, es tā vēs arī jūs vlākšas, kā marītēt, es tā uz leik ruokus celīš. Rēdīs tauti, celīt cirkājals, kā kais leistunā. Es piecīluos, un es pimpāt mani žēl, tā sava energi, kā esu mēs negrīpt reajīt, uz kāda cilvāka darbībā. Ties sādvēj dā tex, mūs, kur leikāt, būdīv vīsosīvētiem, pat atljaujēt parlabot leikāt, būdīv vīsos opurim cietusiem šeja situācija. Nonimo, tād būdīv vīs kādvēj dād, būdīb, no pār darītājie. Nelikot, ne kādvēj dā domāt, nelikot, ne kādzru obežas. Sādā negatīv darbīb turpināsies. Un atvenu et, teb marbūt arī ītāķu rīb ir tāddā, ka mūs vēcumāši rībām. Es mūs auguršu, dažādās pālģēs. Vai turmēs varam un atper pālģēši? Es domākā vienu uzimīgi. Es domākā ne. Tā, nav atšijos sakatnē. Mērīm edinam, tāgē tik tikties. Paldies, jāst labi. Ja, tā kā manu izvēlāpādšu. Es domākā vienu uzimīgi ir pālģēši rīb. Nejotās, ka pimmeram esbu tādā vēdā audzinād. Tā darbīb ir būt kātvēt tikā pieskārēnci. Es jēvijēt, jūt sindāds negatīv. Tās teks, ka es teks sanļucija, tu neesvienīgā tārvi samnotiek. Mums nav mānau skola mācijas ir kūrīties, drušie pieskārēn. Kūrīt ne, drušie pieskārēn. Mēn nav mācijītis, teik ne. Tās teks, ka tur arī ir tāčarīb. Jūs, tad arī tūs, arī patrēr kā saviedrībā. Ne, ka es es mums nav augus. Jau es es mums nav augus patrēr kā saviedrībā. Bet arī patād, ka es esmu tevienīs un dolgada bāns. Es esmu kaut kādā vēdā. Tikus, ja savienot ar nāk mās pālģi, tīl tu kūršī pālģi saka ne. Es ne jau savienot leimums vērāk darā pārē. No, es mērīb ar patrē arī kā saviedrīb. Es nezēdu. Es nezēdu ar patējai pretīs procenu. Es nezēdu arī pīrēšu. Es nezēdu arī zināmu. Dīs tērļoti ļoti īpiem. Vīrijat ir īpējā, no cudījājumārīt tū kārītu tēts gansievēc, gā narevīries. Tēš tā. Seksu vālos uzmāks šanas, un tās visu, elpēc pauzes. Šobīt tāds apsoties, femnis mani fēst, šobīt notāk vīrjāti nola, jāk līdzar zēmno nās. Vītās jūtē. Maz letirjā, lojā vāizēt jau votrs grav. Eiropsa vienībā, bet statisti kā trotras jēvietas, sās kārbuses ir seks vālos uzmāks šanas, kā mesmas, kēdrojām no muzdevāmies šņām, tā tā būs, un padesīvā, tā man pieredz lecīm, kā prinsipā, kā trēs jēvieta, ir zīvē ir nāces, sās kādu, unanātājis, abī ediskejā transportāvē neptīkams, piezkāriem, sveikvā citu, tā kā tā situācii ir desgandrausmīg. Bet ir viīrjāši, sās kārsēr seks vālos uzmāks šanas, un ir viīrjāši, var pateiknosauspus, kātad viņus to, s kātās tē štādējum studijā, pēveno es, akti ir, regisors, zemsarks, inters, regišatins, pētrsons. So, exinter. Uzraizarīt teopirmās jautājums, veit teokadrez ir biju situācii, kur tu esi sās kārsēr, sēks vālos uzmāks šanas vērši tu pretēvi. Man ir arī tādās, kātad viņus, ir piezkāriem, svo uzmākši, ir pēc, arī tādās, kātad viņus, es var teikā, šobrīt tādā uzmāni, par kurte jodāms, kais liik diskutei, ir tād piezmēt, protams ir pateikam, kad tu kādām pateic, bet tād, kad es bija studenc, tād, kad es vēl nebīt, tā kā pieņemies nebri, domā neprātā ne spēkā, tād, jā, tād, dekaut kādā mērā, tā neesargātīb ir mazliet lielākā, jūt tā, no dzīvus pierezes, tād, kād, kād, mā, jā, ne ir bijuši, mā, arī jā, no, stipra dzimoma puses. Tā, ir tā, no viņu irēšiem, jā, lūk. Lūk. Medinam saprastās robišu, tas bija tespārkomstās sākāstās, asād viskusījā pirmajā, arī dijum, daliā, pasitamies vienu irexu, sociali, ostīklas, ko irexu jūs, kād, sīviet. Ies veš pie odsvīriec, arī, kur arī es piez uzstrēties foie, jo jūs bērnie tvēna basēna pasē, kā tu es seksīg un patbēs kruštur, vai tā ir seksual uzmākšanas vai ne, elicākam ar tevi? Roti amsnalu, nākād, uzmākšanas arī cilvēk atīgs, un pret seksu pret sēvi, tā arī sēvi snecijēnišan, bet kā dzīvu pieraudā, biješi sīvietiem patīk tā uzmāniņībis. Netēt ko jārnā par seksīg, ja to je seksīg, vai tāsīg kaut kas līvotitāts slikt? Tur tega patēģi, to je seksīg un patbēs kruštur. Tā ir seksual uzmākšanas. O, intertukā ir ir ets. Sīvietē var patēģi, jūs līvot labis, kā ties nēl jā no tapakšu elistējā, ir tā stomār, tā intelidiencijētā mērs, arī uoberš, kur un eudzēt pāk, kā kletu netra pīt, sīvietēj, tā jā zinā, kad viņa uzstot, tā kā uzbrukumu, seksual tā. Ja, vai tā jā vizpāri, jāstājā vēr, vizbāri piebēr, uz basējā, vizkruštur. Un jāpurvo cētos, ir jārši lai viņu stēm, skatās, un jāvīgi stēv piešu. Es arī neuza vizkruštur. Es skribiet ko. Pāstīs mēs valdējšādz viedoklis. Es tē, ir jāk stēk minē, tā, un redzēt, kustvārt, tā kā uzma, kšinās domā, kā kā kā ar obašašišādšišiši, kas vienam ir pieņemam, lai tomēs arī šajat lūt labrat, zamun, tū, kas kā ar obaši pieņemam, svo vienam, svo vienam, svo vienam, svo vienam, es var mūsas, kā kā arī mēģinu, at tā spārkāp, šīs ar obaši. Tā varēt, kā tā, kā arī tā, kā arī tā, es var kā ar obaši, es var kā ar obaši, felīt. Es par to arī, kā arī tās cilāks var, būt, vienšanā āudzināts, ir paša bezinja, vieni zin kādēj, ir būt, ar bērniem, paša arī jāsuprūs, kā vienā arī ir tā, kā sād būd par reakcijas, man ir dūti daudz, paša bijaši piemā arī klientiem un kolēģiem. Es es, kad ir atātāt, ki uz grībēs, etru unāt, pēr manu blūzīt, un pēr manu abdjār bija zvēlē. Vai su brīdājācino, lēmen uz mazas? Es esam, tad pat, kā jūs, koči te ar tū, ka vis, tas, kāmēs, evo pasnēdzēm, kas esmu mūs ir mugurā kāmēs, izkutam, es tas arī jātājas ar unār sabiedrīb. Tā, es arī jātājas, eidās sabiedrībā. Un rītipā, ir tā, mūs ir mugurā arī. Jā man kādējas, piezīm, smētā esinja teikšu, milio mētiņa, saprot, ka šajā pasaules vis ir jādare teu, teur jādomā, uz mazas, kā vizmēt, bija tās, kā jūs, rūnās. Jūs, kā vizmēt, sādzēt, sādzēt, sādzēt, kā vīrēšu, tas, kā vīrēšu, tas, rūbīšu, nos, kā ir. Man prādēr, šis jautājums, mazletu, globālāks neiskadot konkrētos situācij, vispār tas lielēs jautājums, kur mēs, kā sabiedri, vispār vīrzāmēs. Gantās ir rūbēs, gantās ir tas uzpies, tas liberālās vertībaz, gantā visat ljautīb, kās šobrīt notēk, mēnās, tas, kā pīnēs mūsuvēcā, kī ir kadra iz dzīvojus, ir kā atljāvēm es vairāk, nefil trejī, o cik tā, o mēs drīgs, tā tu jēt. Nu mēs esam mēs gais līdz tām, kā tu oplīkom projektu, kurā šādste, lietstīgs, defenātste, šītis, seks vēlā uzmāks šanas un tu ovar svoģit. Sipāres, bet, to rīr rūtēs gravas mēs esam līgos līgos kā tegoris, ir rūtos kā mēs nēs esam bijaš klātne vienās, situācija, mēs esmu, kudr spiedelējumu. Man dzīve, noņām, tu jēs pēju ar sīvijoti, pakotie teit, paflīrte, no es cilvāks atsīvēc, atsīvēc, atsīvēc, atsīvēc, atsīvēc, to jēs pēnē, gribņam. Un tu saprot, oki tur nevaratlēl teis pilnīg visu, jūtos ir vienā līminīr, sebnevis kā zama, kū būdne, tad šādzi situācijas, nenuotiks. Bet kūs, tad uzsīvēc, kā zama, būdne. Mēs var tā, mēs var tā. Sipās kutīs, mēs var sādsts bijaši, skanķējā jautājumu, un tu tiek pēmē nāt nezko pēc turz. Viedri, kā tur tāsot problema, kā citā, un partūrī raks treetri, karedz vi irietsts, tagad tiks sodīts, tokat, eik durb vērts sēvētai. Vēt tā sirtās uz komesēj, mē tur ir eliktā obāju. Es, es, nē, bet o likum projektis, par tas, kā ir arī sād par koņi pārdzīvā, ir arī slimi cilvāki. Arī bijīri, esi slimi bet apāt ar sīvētēm ir dažād sādkarībst. Un arī šīs seksvālā ir daudas ir atkarībst. Tas likom servājīs ziks, bet es nēradzu to visu salikt kopā, un tagad visu vi iries darbībst. Tēr vai rak ir jādoma, ko es mārījums piekri, ir jāudzin, gan mētines, gan zēni. Laivinjār tādām situācijām vieglāk tiks tu gala, laiviniem nebūtiks slimīgi, tās reakcijus, un lāmiņš mancētu arī tās pats gadījums mūs akademijā. Lai šīs studēntes zinātu, ka uzvēstīs un kartu otit gala, nav esījēt un vainu, aci savi kabinie, ir vainījumu piekāt, kad siktu tāds iznotir. Tā, opurmēt arīt un tārta. Tā, tā, tā, tā, autzināša, un vai stēju. Tā ir viņa līcīm šīt te dūrvi atverši. Nu, tas tešām aizēt peres galaībās, ka teg bija sestīb ir dūrviņa. Zinēt ko es gribu. Es gribu toke, es var vāk raizētārā. Es var atnāk, pe, varam, tā, tā, baks fabrikā. Tā, tā, tā, tā, tā, tā, tā, un ekolēdē. Es gribu, tā, tā, tā, ka šo teju bez atlagām rookās. Es gribu atzēt vāk raārā ar ar suni, un nebēdīties. Es gribu atzēt padajot un nedomā, par to, ka smanu rjāvāk mugā, neģērtu eschūdījos. Es gribu atzēt uz darbu, nedomā, par to, ka smanu rjāvāk mugā. Es izajājuši nāši, ka dau nēl domātu zielovāku, tas ir tas kojas grībēt. Es grībētu dzīvot pansaule, kūrē mesi saprotu, un cienamienci ovo. Nu per kādām dūrvi ateštu. Nu, ka beidzēt, trīties ir vienkārši, klasīs kāsītā sickās. Ja tevien līdzība, tad stiepsīmēju, jūstadzība, tāri jīs viņš tas kāsties. Nu, kāds sākādi, nu, mesies amdāžādī augumu, dažādī tēlmēņi. Tā, es par jēt polo. Nē, tīnter, bet klausoties šādas tāsts. Pali, k neomu līgi, domātu, par to, kā cēlvēk, jūtas nedroši, tikēt apēs kēr sieviet. Vai tu kādres, no esī, jūties nedroši, eļu atpijēlu. Tīkēt apēs kēr tums švēk oks tāds? Nē, turkāt, es pējīl, tumsā nēs. Meģā. Tē, šas, ir pārtā, es būs nēkām tad ilājmējies. Man vispār neuzīlis, esāri brauc arī tēn es panaakt, kā okureju, brauc, peldēt, norītiem, agrīt. Man, nē vienes nekād neuz, es nās, tu kū, marīs sākā, esāri aidēju atnākīs es viena pati braucu celīvojimos, laikām. Tādēs uzskāt, ka es laikam uzvēdu, savādāk, jo man tiesšā, amšād, siktu vatsis. Es nesim, kas jādēr, lai tād, siktu vatsis. Es vākars, siktu, man, Instagramā. Sēžot, un tērējot, savu dzīvis laik, ja izmetālis vienis videok, kū vienis kri, un komikis atvienu es, runājāja, būs kā es kā es salīdzinājums. Tā es salīdzinājums, kā esīvēc jūtis arvīries, ir tā kā vīrieti, ir tā, ar policis tiem. Kvīries, apstās, es būs, saini, četiem veģiem, ne, četiem policis tiem, čekst, tu jiekse es nemliei. Gvarīt, to piezmīnīs, draukam, tā, aizēm es balīt, un turbūs piecpucin policis tie, un tu vienīgais. Un tu prāsīš, vēdur kā cvelatnāk, svarībūt es nezinu, tās kā kā varēt polītēs. Tām, izar piekris, ka uzadīb, ir ljudi dažādas. Manas tās pieeirdzies, es ljudi konkrēt leikr obažas, s ljudi konkrēt sāku, prasām leitām runā. Es izmēdēs, kandā, uz sās kārsīs, izsēvi, ar vīdē ar tūkā, tā, tā, tā, tā, tā, tā, tā, tā, tā, tā, tā, uz gudrak jau nidolad dien tāk jau vīries, tā, tā, tā, tā, mikro dar bija, bez kursi vieni ne pie fiksē. Tā, tā ir āudzināšinu. Jūs ir net pravodznošinu, serpiekutīšu, man prav problēm ir audzināši, nejau manā. Jūtīgu, manā, maras tīs piekris, domāk, jūs dotību, manā, nā, jūtīgu, un usstajas pakāpas. Jūs ir mēkārši ljudi, ar jēmucinās. Es im stūlīt, tā, ka ši mienkārši piekār, tēs visās, vietā, suntat par nāsim. Es filmēš, es filmēš, ne. Es paskatīsimies, labāk, vastīsimies, kād komentar, par vietu oklujūnāšu oticīvņi, kād pricīvētēm rīvādams mesu zgnajam, un patļās ir savu vietu oklu. Un jūprojām es dzīvojām tādā, realitate, kur dzīrijēt, spārīstām, sīviet necījēt, labāk es ko viņš var parādīt, kā cieni, sīs pausum ir tekt, estēvi grību. Ar visu no tā izrietu, šo parādīt, kais tegrību, var rupi parādīt, citī, liotestīvi grību. Dīdēj, psaatīt pamanītk mēs, sostāvām, ne tikai no edinitālijam, un skaisnām kermin apisiem. Sātīt pamanītk mēs dzībujām jā nalājk mēt, kā sīvieti ir nav izlīlākā teikštā, kā viņ ir jītīm. Bet tik pat lielā teikštā, un arī smadzenis ir uzbūlvēt, stādā pašā apjomālāk mērā, un potenciālā kā viņ ir smadzenis. Votu ne normāli kāl salīlīnā brīdi, viņ ir što patīšām apjēkt. Un jēp koku ovini darītu arītāt, kad viņumu sākāros eksuāl, viņi to darīt ar cieniu. Ja, inter, dos a, izrādās, kā, ne, šobrīt atsā, absolutēs, femnis, mani fēs, no teg viņu ir nolējāk līdzar zēm. Sā jūt? No, mazļā tīrjā, no jā vajzēt jā otrs, kā, no nav, ar to viņu ir jātik, trakt ir kā gada, saviši indi viņu, kās par kāp, nezin, seks vālā sprijadzēvē, ir kā vot kās mājās nevējās. Tā, vēs, ne dēl uzmāri. Respektīvi ir manu prāt mazļiet sākāpino at pašpīlā, šītē problēm, viss vīrijās līdzar zēm, no nav, tā, no, mēs cienām, tā sāv sēvēc, mēs viņu smīlām, bet ir jās, protēri dābā, espenios, kā, medņu, jāk svarīstāstīt, tād, kad ir riest, tā būlis, pazāudē viss pār saprāt orientācijīviņš domātīgē par riest, o mēsģi, tevīņ, esam, no, ta, vīrīši, čajā kārtā. Tābā, mēs arī atrļīsim zināk, kas apātpēc, sām tostē, eviņ, spēc sēks, no, uz izmēbūs solīdz nājums. Bet no, jā nav, mēs nākam, no, tā, būs jāņš mūs ir tā rādīs. Esās, šir, sīlākot no, dzīv nekā, nu, pēc zināt nekā, es tam pat, pārstā nek nepiegrīdu, pēc zināt nekā tektā. dzīv nek, slo dāstīk apēc, instinktiem, un cilākame vriedota augstāk slīmenš. Tā, tā izglītīb. Tā, no, bājās, liiet manietārā sabiedriba, kur ir vīrieds patīntelģien, kas mēs arī prētoties, mēs nīnstinktiem. Nēr viņš sālādīgi. Tā, esi, šob ir ļoti kategoris, ka dzīv dīkājā vainu bālts, vainu mēlns, es tāstu, pāšēm pirms sākumiem, kā teviņi rādušies. Bet pēc tam evalūtsi iz rezultātā, mēs esam izglītot, mēs esam civilizēt, mēs esam pieklaik. Un ir jācijēn, tā, sievijat, kur arī šobrīmām blakstiem, maz leid cepies. Mēs sākum pējā, on nedaudz pēvērši tez stereotypiem. Līgot labi, mums ir arī patsāgatā vot par stereotypī. Marī ekram pējies lūdz. Jo, marīt tū, tāk alies parītīb. Es ir vās nērjās. Marī, es mārjās. Tās kūmēs šeit arī nedaudz zidējām, sievijatē pati tū izproceiju. Tūsā nākvis bijažāk mēs šeit zidēt. Sievijat pati rvainīg, viņi tū izproceiju. Tās kā viņģērbļas, tās kā viņis, kā tās. Bet, insarī, pat kot, šite darba, būbūliski pievērš uzmuni. Nēmēs nēmēs nērmēj pali par leikot fotografīs, val rakstot komplumēn, sēvijat par šarī lūtē aktījus. Arī, tā nīv, pravotejīvot. Varbūt tā nēpa maz uzmuniības. Es arī es aistāv pilniig visus jo kā trās silvāks, imēs amdāžād. Sēvijat par spīlīvai izdolmā uz makšinos. Tīt ska sēvijatz bijaž nepite savgalvo par uz makšinos. Sītis dēnis lai pievērš uzmuni ieguud priešu. Piekri, tu. Man ir bija es pat, bet man ir stāstītis lai daud savu labumu. Lai daud savu, tu eksāmenādzīm, lai daud savu darbu. Ja pievar situācija mātsas un arī pašas gūsnotā labumu. Mašikam, mēs šavru īdautkālu, nā vien graju otra šavurīdmēs prepariem, sieviad, pirmstāmēs tākā medinām vīrēt. Tās ir tārku copē liet. Mis zīviem tātā, cimcērs ir vīrēt. Mes vēdem, tās atēcijībus. Ja, es, kā tāmēlēs, kās jautām, ir gan vīrēt, gan sieviad. Tā, problēma, šeit ir tādkāmēs, mīrēt, mīrēt, tā tās tās tikai ropa, kā trotras jāviet. Cik biježi tū esi stāvēs nakslubāntu, uz laik nevi dibēna. Es neju, ar pēdīvēs, ka mē nekniep dibēnātas bija pirmsts esšiem, esetiniem, gadiem, ruiem, sali doiemā, mējte nāts, garām un akti arī miekniep dibēnā. Vaj tā bija uzmākšanās jāvņu arī tā nederīt. Vajmanta z tā bija traumu? No, ei manta nav traumu. Mējten, kās ir jādzārūs, kās mēn jāk nebdibēnā. Tās mēn nav pasālis galis. Uotra skatoties, es pršiem jautājumu, godīg sākod nēs domājas, tagad rēdļu mietamus sāk domā. Uotras jautājus, kas man trigerē atvenujos pranglītis, ir tād, kad es šo jautājumu lāsu, ka teitis sāvu mētu prisma. Tā desi, ka tos bija čincita, amācīnā. Es negri vēt, kā mēcīt, kāp grabstītas, un, ka tēvājņu, ka es skatās bet. Tīgā tēs bija kās jēdzārūs, jā, un es eivēt. Jēdzērs jā, un sviīrēt, svei kās štāpat gai garām un iakniep dibēnā. Jā, rēdļu, te manītā, dulli tād, es nēs, mums askar es es sād dvēdļā autājumu mēc vēl augēs, pācēs mūt, tagad tējā vēcumā, kad es sāk, par to duomāt, šītēt, teiem, pradavās ir jāk tovēz. Bet gātā, ar eci tevēt, nespējē veelisniek. Marījāj, nav, dull tāds. No, ir desgan skājadr, es marīj, desgan skājadrē, ir nodīfinējus, sē ošīs rubēršu, un sāk arī citiem. Bet tā bēc arī marīj, tagad tīru nābārtņām, tām sēbētiem, kas duomāt vienatbāl uz tās, kas sīs dāšas. Kācījīt, tā mērto ojas askaršās. Jū, jau jau, jau, jau, jau, jau, jau, jau, kur lietvaras, ir pradavās, kā tīgēt, kās sēbētiem. Es ir vienāpr sēbētiem, prviīries, nēpr transpersonām, prniebinorām, par sēbētiem. Es ir nāpravīs sēm, pratvokat cela, ag neī varušīs rubēršu. Nupāstamies vēl to stariotīp. Si ošiem stariotīp vieniek sistēs saviedri. Pā un pat uz vieniem es ir es kātumēstāt. Tās ir komplimēnts tikai. Šis prieks, tā būs mākšinās, tē komentar pieskāntās, tās to, či nekārši nevēnīks komplimēnts, es tē vizradītikā, nūd labst cela, ks budams impātīs. Nu, kuva mārii padēk, mūt tiem, kas sāk pritesk tikai, grebēt teopātē komplimēntu. Es arī ljūt bijašs jau vētēs sēk komplimēnts. Bet, evi reinterkādruj s padēkus, inter paturpies eustos komplimēnts? Nē, māri nekā tā nesak es viņa prinsradīm patētskā, ljūt liot skaestā. Vien pāsmēdīj. Ja, es tētskies mēlējā ka žibēlējā, nī pāsmēdījā. Arī tā ir humo arīzīvutā. No, dažiem ir humo arīzīvutā. No, dažiem, nā, humo arīzīvutā. Tēl vākā rā parā dās? Elitājiem, mērām. Lūk. Šo, interspieminēj, tā vēc mēs vēr būt viņa tikļuoti nāties, tīsim, bet skajadrskēks, tējos šstērio tīp, stāj normal vīrēš uzviedību. Vīrēš, tā, biji ir agresīvi un uzmāts vāršā kā tēcīvā prēc jētēm. Medņek. Vis ir atkrijks, kād jādzīvutā, mājās. Jā, to es pēdīs, to neknoks tēs apkātīs. Jā, to nees pēdīs. No, stērio tīp. Mēs nepekritīš. Dūdodz vīrēš, kur mājās ir pādus, viss ir kārti, bāpat vieninai, učīs robišas, tepēc, ka nāušādā, odzināšād, tepēc, ka mēs vēr pēc. Dūdodotu. atkās. Tēs, kāsīvijā tevarī patīk. Tēs, kāsīvijā nebridī, netēts, kā, tu uz tēc, kā uzināšu, ka ir vainīks, tu su upurs, ka upurs, savēdā. Es vienā domājā, bali des, dēmāri, esam domājā, kā tā ir audzināšu, gan mājās, gan skolā, gan vīdējā, gan vīšsūrī. Tē ir un apārtu, kā pēcītī, kā pēcītī, kā ir jau sprocentis, kā pēcītīs, teši senāk tākā kā bādas, kā svislāk un es te nerdnēt tikai prāsīvijotēm, bet es, kā svislāk uzbru, kā nizdrušīs darīvijotis, kā pēcīrtā. Tā, tā, kā pasaus, reitingos, es teg negru savnilot, Latvijā vardar bija bez zinā prāsīvijotēm mājās. Kā kā, nevijotē, viem, es nav jau vēdāt, es mēc es mēģinu, no odzīnāt, pēc prīncipa, kā mēģinies, tev vislāk nebūs, blākkus, kā tev pašajā, boti es pēcīgē, tev pašēri aprot, no es pralskākāk, kā kās sāus rubēšu, pīnies es tevīņš primāts, primitīvajs, kotie tev ar marī, bet marī, razvēru sies ciet, un manta kotie tev arī nekuri, viņāts tās unokri, tepat, uotēres, kotie teši tev, kā ne. Bet kā vēc, kā kās, tev pirmoraiz? Tā vēc, kas sēvēt ir skaist, ar viņ vēg pajau, pajau koties. Tā vēc, kā nevēk, kotie teši tev. Vējā, pajau koties. Ir vēc, briesmīks, instinkts, radījumu vēdītājumu dotes, uz reklamas. Apsēs lājumātās. Ja vīdījādēra, par paši likom projekt, par nāsim ne dēl, zā vairā uz reizpēts ar rādījumu paus. Švobri, čajā, mikli, Latvijā, nav nevējā, nevien, likom, nevien, svietes, kurāb, o defināts, kas ir sēks, alā uz mašinās. Taka vienkāš, nav, izpaši, liet nekur neprādās. Arstimum šodien, etraidījumu, azilons, studijā, mesinājumu, prsēks vāl uz mašinos un jaspējums, tik pat, karsts ar un sīre reizpājums gaitenjvas, kur tiek strādāts pie, likom, projekt, par to, kas seks, vāl uz mašinās, var māks, but jāsod, kā jāsod, par ko jāsod, un kāds, tur gāl gālātās, sanuns ir vēt tik pat, karsts, tomas reizpēts ar rīfāstās, tītmūs, viišņā caintermārti, ja un, etnūs un prevencīs programu vādītājum, mādēr, kā nāstījē viņš vēk mādēr. Ir tik pat, karstsī ariturkām, umšēt studijā. Sajmā vimāri jatkārstu, lieksi, jāmār. Ties, gants, kārsts, neidari, otram pāri. Vai ne? Šģiet, kiet, kā, no, no, jātur, dļu, dā, viss ir kārši, ievārojum, kārns robiša, mis ir kārti, bā, bet, mūs, sabiedri, bā vaujā, projām, liu, te, aud, dažādu, pieņām un stereotyp. Mēs visi, esam cilvāk, tie paškas ir sajmānt, tie paškas, pieņem likom, sidkārši, tie, etam, ir vis ir kājda, bet atkrumēs sākumu, un atpani, nē, anstam, tad uzraiz liekas, kāstad no, tik, tad jā, nevienc, neku un eva reis. Bet real, te, tā jā, nā, per ko ir rūnāk, kāpēti nepiedrišam likom, groizīm, kā, tā, dvispārvēnē, šubrīt šajām, iklīlāt vījām, nā, neviena likom. Nē vienc viet, skurābūt, defināt, kas ir sēk sa vā uzmākši nos. Vienkāši, nā, vispārši iliet, neko nepārādās. Viss, pek, vienkāši, spieskārši, nās listām, kais teo konstantu, sūtu zīnies, pieskār oizarbūt, jā, nāsīn, rādu, lūti bājīgo vīdī. Ir pieļājums. Tā jā situācijās, kā, ties, jā, arā dājums, cilvēkam. Vienc gadi jums, ko izgrībū izcelt šāk pasoļa, tas ir notic, andrejas, strebkovs, laiskān viņu vārts, visājā Latvijē. No Latvijas, viņš pietas, pasimu gadgaroma, nei traucāts bēdnes, nādams, sūtu izarīn nepiongadiīgām metrēm izlie todz prezervatīvus papāstum un pornografisk rakstur materiales. Katz bija viņu suots peršu, bargākās, bija tieši šāk pasoļa. Viņš saniņem pietzgad diskpolov kācīn, oztar to, viskās šākha federācijas. Latvijājas, savrot, viņam nevienas nekona izdrītion, nevienas nāl. No, jā, labšēt, ka nisņemār teil vēl vien problematikā, da gadi jums kur meitens bija, čerpitsin gadiīgās, viņas prinsipāvāl, bet māsgadiīgas te ir jāvar ir uznāt lietu. Pienipān nekādā vēdē, viņš šit nav nekād problematikā, no likom dosions viedvēks, jo palocijas, kādpongtā. Laisvēt, to jāši gadijums, jāši palie, kā tvarti, vienāk vēc būt skulsvide, vajā kamēc ir dēja braukskolām prinsipāne kutā, jo gadijums izdrīt nevar, jo muslikum dos nāšu opied nav nekādum mechanismu. Vajag interteoprat, tad likom kurme sodam? Obligāt. Bet kādvarāt butrijs, kitori ir unāj paršiem graviem? Jā izolējums, savēdri, ir savātī, pirādijums, ko vēc konkreta, amat pärsonas, jā ir notītis gadijums, tev ir jā izolējums, savēdri, tas es pieniesam, šākīsts esi nisītši vislimnieks. Nube, či izstācējā, kur mēs varam pirādīt, ir bija pasis bet ir, vajā, nevērī gadijums, no kāt, no? Es tācēr uz, bet, ar uz 3-4 mēs tājūs, kodā lūtiu, jo cajā progrā māk sa sākadējum, jā maģisinatura, kas kur mēs tād startlēt spular program, no darbu, mēs startlēt sularā maģis. Man bija divi projektu vādītā, manējē ar man zelt, še un kas par zgrosēvs, un mēs tā esijā maudīju visu ļoti darbu rādījā vānābā. Un esgrībēt esījši odārbū par tiespratū, nevies par pašu, vardar bija būs faktu, bet, tiespratū, kas nodēju, eik pēsim ar sīvieti. Sīvieti vienkāršar šo cietu, šo un kā pēc, mēs atnimām, šim cietu, šiem, to ļespēju reflektēt, portungājām, cinali jūsties. Un vēc, o, šo pētijumu es interpējās sīvietis, un vīrijos, un daļi spardajādu, cilāks. Pēb, izmēs, pirmajam, kurāju, kurāju vieni tu es tāstīju, un vieni bija divi zainacālāk vāršu, es polcija, tad ka vieni kaut kā bija saniām, sa, un tas ko vieni polcija pājautājā ir kasņa bija mūgura. Tas tega ir notis, sēlīs nošnes. Kasņa bija mūgura, un vē vieni bija skajdā. Vieni nebīs skajdā, vieni desgan efektīju, sīvieta arī visuala, jo par metru uz leizratu, vieni saprēt, ka vieni nevaru nesadiem, kādu palīdzību, un šo uz gadīmu, uz dzidu vairāks. Un daļka, et ka pec, izpīmēršu, un māl sākadēmi ir tas, ka tega des tāstīju, par šo saviem projektu vadi, teiem šiem diviem vīriesiem. Tā vietā, un atpēt sāktu, jau prāsīt kā, es ar būt vairs citād, vietā, vietā, ka vieni saprēt, un arīsināt, par to, ka vieni patīvainīgi, un par to, ka pec, vienā vāršu, sa izpēlcija, un tada gadīmā ir jauziem sādbīl. Tēmēs arī ne daudzmēs rianuši, un ka pec, sādbīlis, izvarošan, ne domāj, ka mums izpārād, būt tikar, sdiskusi, par jau tāmīt. Pēdiem, zāsīt, ka sīmēršu, jaa, jaa, vienenu tāsīt, sītēs eksvālā uzmāks, kurturētās robišu, kūdīs, kā, mārts, ka, šīdēmēs sodam, tēmēs sākām tas bija komplumēnām. Pītā, lūt, ka ir parā metri, ka stuva pasakā, prutams, mis nevar mums ir stītu, viena konkreta darbīb jāvēnē, bet tas, kas tu on nuodefine ir vaitam bija, kāsts, darbībēm bija mērļu, tis vaj sākas. Tāt, et var būt, vai manjā, bija mērļu, saizskārtēvi, vai arī netiešā vajdā sākas, tāt, ka jūtās cilvēks, kūšēt uz sāskārās. Tum es vēriem izvērte, vēriem, no otis aspekc ir, tad kāts bija apkārtejais kontekst sveģiem cilvēkam bija, es pēm tlīlāka vāra, es pēm sāoturitātē. Es pējiem svenir dažādas vācuma tecijībās, kas ir jau radis, odīs balans, vēmēm jā pāsnihēt, zēs un student, svei studentē vēnē. Tud, automāc, ka obligāt nāk, jā, tām spērtu, ka šis ir sada mības aspekc jau tās nav vienlīdzīgs atēcības. Es vēriem, diskutēt visādos aspektu es vienurē izdakātumam, pāsēt kāt komentar, mesi, divu, pievūkš cilvēk, jādas bija nepatiīkām, bet tas nav uz rēs sada mīs vēriem, kaši spēt nu arādīt. Bet kur jāstājās vēnē tur kur tešām turīdāudstajādas, šis ir kās atēcības īvēj nojame, ir kārtu vēti jūks tovēši teka paramētu visuši aspektu no atētīt. On arī tājuvas mēs šobīt neku, nevar mīs dēļu. Stambuls konvencījā, ir jāpējum, šeit vieni izdīs dezgan prēcīz. Tur tešām ir vērts, ka ir mēlūkoties, mēs nērūnāt, ka tu mērīs sāk peršīm, apstud dajām duru, jāt vēršanām, ja kokotāt, tur dezgan skājad, ir trīs, ir jādali jums, kēs to ir seksvālā vērdervi. Tri, svei, ir fizis kēs aiskārums, vardis kēs aiskārums un nevaris kēs. Zem fizis kā tēt, bet tas ir nevēlums. Pontakts pies kāri on apskāvien, satveršan, skubstīšan, kniepšan, massāžas, vardis kās aiskārums ir personsklādbu tnie, seksvālai skruši. Piesīm, seksvālzāt, jūvoki komentar parārienu, ei privāt vādzīv uz mācīgājacinājums, tīkšanas vēs tātīs. Zimumātēc ibas un nevērderis kārums ir seksvālzātīs. Pilt neinu, to ir principātas, ir var visušu aspektra, ko tu vēr sāskārties. Pilt neinu, to ir seksvālzātīs, ka tu ču ir sempātīk pasmēdīs, kā tēc visi ir humor. Pēļu, tīs es tagēt apdravdāts, ka tev peniems liikomun tēks kālāju, inters jūvokuva. Zdomēk labu humorijom esatpazīstam pagabal. ja vii daudzi ļoti otas. Man es varīg lāimi, ir forši caudā. Mēs pāju okojām. No ja oba, at jāju okos seksvālos, teīms. Mums ir daudz teīms pākurām jokot. Ja ruo biežām notēkt ir jābūt. Mēs nedriegs tās pārkaplē. Ciet nē, zvējnot, tākā teica ekranā rādzama persoon. Jēvādams jā ar cijēņu istrujāties vienam pretuvotr. Tevšīs ruo biežši, haztīk, ka nu vauvēl uzkursas tikvā nolsī. Šit, ok? Jā, absolut. Katu, Mērīs, ka teas uz šādija delījumu. Tās varēt palīdzies. Tās, arī tās, ko es tējucu. Es varboti var, viņaši pāpilu, nētu venei. Prutemski, jo oki on tās, letes ir tā ir normal, dajienu, mūs interakcijas venei. Bet tas kur parādās, tā problemātika. Tāt, kad ir seksvālos maksinās, vienāk vētār konkrēt vērši, bet viņa cilvēk vētīr. Es, nejutu, es, rūs vienāk vētārbā vētīr, dajienu, dajienu, dajienu, dajienu, dajienu. Tās, tās, ciklāb, es varboti, kā cilvētīs, neksis teļā viedrē, kā, to, arī sāk, jēlu. Jā, jā, jā, jā, spiemāriem, rāts lāk, kā, sāk, kā, kā, vētīr. Vēt, mēs, nebūs, mē, ne. Es, pirmas nezēlis, ten tas norīt vēdārās, sās unīt, un triblāk, sirdstāvlāk, kums nesnā, kādbaka, un pirmes, ko es rādzīr, kūvāc lūta, neglīt, zimam lūt, kums, kāstīr, kļūr tēs, priekšu zātpā, kā pēc, manta 10 toz norīt ir jārās? Tā, nebūt, tas vispāriem. Kā pēc, manta, s ir jārās? Kā, to zīg, kā tās, bīt neglīt. Es redzēj. Tās, ko mēs tēšām, sirdējē neznājām, mēs mēd nājām, sāpras, tas robišu, nezējām, kā tur jāl ir problēm. Tās, definēt, dažādām, dažādiem, caur, vēkiem, pršīm, tas sākām. Tās, kas tagad tik piemina, tā kā izdomājš, šīsbūs, rādījums, kur mēs valvēc, māgļās, tēs, pēšīs, tēmēs, tā, kā, sagdēt, vojēc, sēs telfons, mesim zvanīsim, mūs tik šinos, vēt vissiem, pārējums, kā tītājums, sāk vai rāk, vēršotējum vērt lasītē vēt 3.5. zilons, vērtu mūs klausītēs arī, ar aidē, rāk, plātformās, arī šodien, arī sātvedos, vēt jau nākame arīsē. Tādvās, kāci, tā, stīmūs, tādvālīvod māci išinās, atkārtojos darbīps, kas jāstrādā šotēcīku ir vislabākās, kas var būtī. Kas bija tās, kas parādījās pirmēs koju mūdā manīdā. Es sāk, bet, no tād, kur, to api vēdēs, tu zīni?