Saskarsmes tiesības – biežāk uzdotie jautājumi un būtiskas izmaiņas regulējumā no 1. marta

Teuskan elveiportāla reidīrakst ka liikums. Sveicensikvienam, kas klausās elveiportāla reidīrakst ka liikums. Reidīrakstāk halikums mēs sērnai mēs par un ap tisībām, mikt enā, kur kūpā reilveiportā lautā oriem un bijaicinātiem ekspertīm, mēs izgatīs mēs tiskē ar eglēbām un liikumdosjans jaunumus kas, tīši tā, jētek mē, kā trūnumums, bet izgāpskātīssim, kādas praktiskus dzīves situācijas, kurāmē dališies elveiportāla, sītājiem, mēk lai jota atbēl desu uz jautājiem, par savām tīsībām un bija nākumiem. Sērna elveiportāla kā jau aulāšu piedelās zaid kalneņa un kalnā rektor, edīt brīkmanes sveikzēd, sveik edīt. Ja, no šajā sērna mēs redīt jau vienojām esper, kur unāsiem un šorestu plāna bus, dīmēnsties jaibām sestīt tēm saskārsim sardbērnu nodroši nošan. Laikām sanaak tāk arī pēc liikumum, pēc būtīb skarēdīrak stās šajā par, nā tēs visu varākā teksies uz tām, dīmēn, kurās abi ucāk, ko pā vērs neģīvārs, sav bērnu vai arī bērniem. Var par letzno štēk, ka šajīt tem ir nemēnīgāk tu, un tā delci tešarīt, tad un drušu un parbaudām, avot centrala statistikspārvali, se informatīva par skab, tu demografīj prļudz piekto gadu, kurā lasām, ka šķirtu lau liivs, ka ets pēdējos gatūst būtīsk nemēnās, vien šīr būtīsk, vien šīr faktisk auks. No sēšpac dāli, dz 9 % gadām 3, sveien, lau liivs tūkstu, ciedzīvā tem gada, dz 9 % gadā, dīvko matsastuvaņus, tā tā desgan līdzīg. Un sēnāk, tā des 10 % gadā, šķirtējām lau liivām, pēc desnīt 3, sāstuvaņus, procentos gadījumu, bija dīmēn, sēr nepil gadīgi, bērniem. Ja dz 9 % gadā, bēc desnīt 9,9 % šātu dīmēņu, tā tā desgan līdzīg skaitļi, lau liivs tirsšan un bērniek, stējās dzīvo, un sēnāk, dz 9 % gadā, šķirtējās dzīmēnēs, kop mā dzīvo 4,4 % bērniem. Un viņu vēc sāktātad ir sāskāršuja sēršuja, sējtu tācīk, kad viņiem ir būties, ki ir unāt par sāskāršu, ar bērniem, nodroši nāšan. No edīt vums arī elbē, portālā izpaskatījos, būt pāvas arī pobūt sēt vienfē, infografīg, lau to iz skaitļu, s turbēj minēt, stās māsāju necības, ar dīmēnē, mūn bērniem, mūn turbēri par to, ka lēkām, līdā uzēt tād dīmēņu, kur ir vispārtīkājā viens vācāks bērniem. Ja, no tu piemēnē, lau liiv būt s tirsšan un statistiku. No, tev vēl ir kād skaitļi. Ja, bet bērniej, odzīmstāri, ja nema, un prusabtavēni pūsse atēcībās, kurš nav oficāl redis, trētus, saskaršmusties, ja ibu sāpat atēc arī vēcākiem, mēm bērniem. Bet prunēt, pratevis piemētu publikātseju, vienu mēs sēgatvojām uz dīmēn, kas ir pietpēc patīāmā jā. Un tā parāt, tā, desgain, esnā zinu vēj, drūm vēj pozitīvāj, nubēt nū, dīmžēl, trešā, daļ, mājšēnē, cībēr bērniem, ir ar viņa, pijā augušu. Tēr tie vien tu lēvēcāki. Un kopskētā tē raptuveni, aztuņa, esnā zinu tīstu, ukstu, vaš mēs sēmēcību. Un lielākā dali no tām, ir māmā ar bērniem. Bet ir arī teēties negribēt dramatizēt, ir pietz procentnoši, mēs sēmēcībām nošiem aztuņa, esnā zinu tīstu, ukstu, vašiem ir vienu tēti. Atsiklatojā, bī kopā mēs sēmēcību, ir ir pirkstītur, būtēt. Pēc centralā statistikas parvālds datiem, laitu jā ir aztuņa, sīmēcību, 30, 30, 20, mēs sēmēcību. Un vienu vēcāku, dīmēnēs sērāptu, vienu, 10%. Grūt teiktas ir daudzvēj mās, kad rāsīņā vēlātos laitād vūt māzāk. Ip kurāg dejima. Ja, un rūnājut, par sāsīgā, sēmēcībām, atiecībā, uz bērēn atiecību, un mūsādā, lāpklai, būt tās vē izvēduvēs sēk, nērābiem vēcākiem ir tiesgan svarīgs faktoršu. Mēs tē, kātrā mūsus ar nāpedējā, laikā, nu, vrteikt kopšāts, kām rādīraksts, taktīv ir unājām, par tiesai, prateivas mērījā, mūtu, pēdējā, reizmān, prāc ar nāprūsturlīdzatiem, būtēt, būtēt, bet ir sant datu, jūt tiesgan nedros šajās tiesībās, niem, trūkst informacīst, rūk zināšan. Jā, tē, ties, per bērnu tiesībām prēcīzāk zināšan, svoj pāšno vērteīms, par tu vācīk informētimes, asam per bērnu tiesībām šajā mērījuma biju tiesgan zami. Jē nema, dos, es tag no gāvstītē, kād 30-90% tikai vērteīk, vien zināšan, par bērnu tiesībām ir labus, valīvēt labus, bet mēs nevaitsājām konkrēt per saskaršmstiesībām. No nekās nevaitsājāt bus jau veltiesīb prateīms mērījuma vērne. No jā, bet ties arī pēmēram, gatavojoties, sērūnu dūmājiem, per saskaršmstiesībām, per šotēmu manščiet, kā pārtām vizpār ir tiesgan mazrūnāts, sabiedrijbā, un arī tā izpratnīd ir tūvārāt pūt tiesgan. No uz labojama, tu aplecināri mūsēj konsultātātīs. Jā, man arī stabciet ir tā, tā dūmājum, kā varbūt dali vācākas, no nākus šajā kris situātās, jā, un sāstarpējā tecīb, krušs Celēst, netkīri, no lau labus vēr, vienkārši, koptzējums patīstīnamas nezējām. Tā, jā, saskaršmē vērē. Es pieļā, kad āudzēj vēcāk, vieni piedzēnustur līdzēk, bet vieni nērissinā, šo saskaršmēs tēs ebi autām, jo esi neisprot kāpēc tas ir vajadzīgs, kā turisināt, kārvūnātar šo vietrbīju šo partnervē lau lāto. No, jā, partējums tiesēj bākējums tur jā lau labu, šķirt turnofākties, ki vieniem vēcēt, uz inā tur vienius gan notārs, gan ties, uz to mudinās jautās. No, jā, nevaršķirt lau līb, jā, autārs nāčas jautām, sē, lau lātie, nūtiek svēlšķirties, nav vienojšies, per saskaršmēs tiesību izmantosšan, skārtību, jau vieni lau lībēr, dzīmēs bēnc. Bet manu prāt tas ļoti bijaš notiek, desgan formālīgi, ka ne tiek liekta šī saskaršmēt tu apliecināri līkum projekti, kas šobrīdā, trotsis, kāsājā mā, kur anotātīā ir pamatūt ka pēc tie nepieciešam tiebu uzdādus, tīngrāk, per tome sarbūt vēlāk par kāsājā. Ja, bet tu tiesību, širtēk tāk, kā bijaš vienoši nās arārkārtīgi formālīs, su nesbēm su izpār, nūtādas nav nūpiedni uz tvarums. No, esbēm, skatīkājā pajātāties. Jūsīd jātāties, mīnāt bēld, jā, un tās nēs liekšu bēn tāvām, vai bēn mātē tiek tie sarbēr, ka sreibīši mums, per to, strīdāl. Un problēm ir tāk tie strīdī, rūdās spēc tam. Tā, kā vajāk, to papīrši, pro, kās ir kas vēnē. Tā, ir vieno tādām manu prāt emotionalis ar jāk, jām, tēmām tieši, dīmenis tiešībās, jūno ar varu mīķi nekļu uz tātiek, bet, no, bēnā mirtiesību, su mēcāk, mirtiesību, su su su stārpēmāt, tēcībā, nīcēt to, likom, skokāt, o medģin, rīsināt. I, jā, jīb, kurā, gada imā vēl ir vienes, cīvīl likom pāns, kuru faktis, ki saryi, tā kā teiktu pat, viņš nādēm asti, gārša, kuru būtu vērts vācākiem izlusi. Gantī, kās ir atēcībās, gān var būt, no preventīvi zināt, jāl denu, nāk tu, jā, nepateikmēs situācija, sēm tostību, ir mēs, kā bērnā mirtiesību, su stūrēt personis, ksā teicību, un teši kontakts ar jeb, kuru no vēcākiem. Tā, tā, tā, desi, saskarstmēs tēsību, vēnētā. Jā, runa, tā, saskarstmēs tēsībām, lūt i bijaži manu prāt vēcākī, aizmērst per tu, kās ir bērnā tēsībās. Bējā, kā, rī vēcākām, muleks arī pienākums, arī pienākums jā, un tā jābri, kād, kād, šķēš, lūs lieku, uotram vēcākām, sā teik bēr, un mīči pateisībā par kāp, sā bērnā tēsībām. Mīčeri nejē vēr uz sau pienākumu, gādāt labēnum veidu esi personis, ksā teicīb srābien vēcākiem. Jā, tur tēs liekom pāns ir gārāks, faktīs, kā uotr, dāli skāni, jā, tā desgan izvērst, un paskai drojos, kād, rām vēcākām ir pienākums un tēsīb, uz turēt personis, ksā teicīb, sā teicīb, sā teis kontakts ar bēr. Šis noteikums, piemērvami, starīt, tād, jā bērnā s ir šķircnadīmēn, svenēcībā ar vienāk, vēcākiem vajpāt arābiem vēcākiem. Jā, kūtis nozēmē praksē, faktīs, kitas nozēmē vēcākām vajpārson, pie, kā bērns, cīvo, gādād par tā bērnā, labākajām, intersems nezūt informācijīb, uotram vēcākām vajabiem. Tās rāri vēcāk tiebes, un piemērvēcāk ir šķiršies, un teicībā kū par bēr, vieniem ir tiebes, sāņam tie informācijīb, kā vieniem bērnā vēcis, un vieniem ir tiebes, sā teikties aršu bēr, ja un bānam ir tiesības susturāt vēl. taidu atēcības rūs autēt. Nu es tē arī apskatības tie su praksion, tur ir diskens kairdrini patēkts ka būt kūpa vācāki, amr saviem bērniem bērnu. Tas ir dīmenes dības pamatēlemenes, kur ar gās atversma, ir apstīluvāk tie sībumu pamatbrivi, vai sardības konvencija tas ir ar kartīg būtiskas vaktors, lai bērns varēt pilmertīg emocional atestīties. Bet kas ir bērnu labākās ir interes, šī frāziem, unu prāk, no tād zināmāmērā, tādīdīs īdēs kaskān, bet kūtad vieni praksēvērā, no zīmēt, kā tu domā. Šie vārdīsies, jēdzienes ar kartīg bija, ir skandru nājot prbāntiesībām, nareģimēnšiesībām, jātēs, ka tikai dīvudas un pirmijāgā, bērns tas ir bēs ar dzībūs likomātīgā, dajfināts, kūtad īstimēs izprutām ar bērnu labākiem interesēm, tā jādos, trīdos. No tas nosīmēm, jākār što, kīb, kūrās, trīdā, kūrā ir jāsājas tīdz bērns, bet tas ir sēs kāšmās tīsībām, vai prbār nājas gādīb, vai prūstur līdzikiem vienālgā, tiek nēm tas vērā, bērnu labākās interes, tas nīkās, kā tē abridībēr, būtēvām, vai mātē, kādām citām tas rādāk kādas papīldu problemums, tā jā abridītās rākstāks, per pārējvo, pijāugas šokas per viņu radbildīgi interesēm. No es jau vērēt nosāvīt, bet tas uzskētīm, sirdēs gārši, vērēs, tāds varbūt, ne tik viegles aprotām, arātāt uzskētīm, snu, kā bērnu interesēs ar veidot, emocionāl tuvas tīmenisk, sātēcības, sainam tīm vajadzībām, un spējām, mādbīlstuos šīs glītīji, būt vieni veslīb stāvo, okli mādbīlstuos šīs veslības apruūpi. Es pēr atīstīti tīmļ divdualitāti, vienā vēcumām, brījē domām apbīlstuos šīs, apruūpi, garīgāsām fiziskās aktivitāt, tērī minādsk bērnu tiesības, kā teikt līdz, tā lību, nēm, ar viņu sājīstīti, lāmum, pieniņšanā bērnu vieduvok lūsklausīšan, pasargāšanā no, lojautāti, skonflikt, sātskāršam tiesības kontekstā lojautāti, skonflikt ar ādbūt desgan būtisks, jau vēcāk bijašu, sāvā vēdā šantā, jau vienu su otru, liadz tik ties ar bērnu, jā netik smaksātu, jūstur liīdzikā vēt tam liīdzīgi. Tās, kad rāzīņā atbūt to, šim uzskēt jau mēt bija uz dērnā labāk jām intersem. Pradams, drūs še vīdē, identitātā, atbūl diības izīvuc vēdūvāšan tam liīdzīgi. Nē, uzskēt, jau mēl zēk, sāvāsīt, sāvāsīt, kā vēcāsīt, kā tu vīsu, tā pēc labā, kāsīt, nūdrašinā, tas faktiskīt mīl uzīgs dārps, gan obiem vēcākījām. Man, nepiecies, mīlūs, tad imēn, mīlūs, vēcāk, kas rūpēs, prviņu vajadzībām. Ja, neslīnu vajmēs, tagad varētu varbūt par not, par tiem, lai komu rozaimiem, kas es saskārs mēl atēcās, un tad pariet varbūt, piekā mūsēl vēp, ordāl publikātāsījām, kā mēs varētu polīdzētu vēcākījām. Es vēm sieskati, es mūsēs saturs, i desgān bagātīgs arī pa šotē, mēm kātu domā. Es sāpko poesarīnā, daudz tie suprēs, jaatumi mīnē, no pastāst var būt ko tie sākātīcībā, kū tas letes cikir, tai rauks tākās tie sākīs. Nēnīpām, alekiskisk vēcēt, tu rūnēt par tuvā, kurā brīdī, vispārši, jaotāms, klūs tāk tovās. Jo, tu jo mīnēk, kalālīb šķirot par tuvēr jāvienojas, bet kū iznuzīmē vienoties, per sāskārši mstiesībām. Tas jau varīcīvēl, ka mēr pateikt, kas sāskārši mstiesībās, rātijācībās, būs turēši narvēcāku. Tād, tas nozīmē, kē rianos, kā arī vēcāk, kā arī vēcāk, nodroši nās, šo sāskārši ar bārnu. Bet vētā vīrīstīlīs, ganam skājādīs, ko tis nozīmē. Fakties, tas nozīmē es potēk, tu tād, savu vēdē, no gādījumu uzsqā, etes planu sāskādīt, jāk, pēmēram, kā nedīgst būt māsāktīks šanos partikun tik. Tēvām vēmātēr tiesībās, no tur bērnu kaut kurā izvēsti, ir jāljāoj to darīt. Fakties, kā dīgstīlīs, gādījumu, kur vēlams būt pēfiks, sētu uz kād, pā pērus dokumentu, ko arī fakties kaplēc, ir saviem parakstīmā, bī vēcāk, tad nu pētā pietras. Tē, kēdā mājos, ka jā lūdīd detalizātī, ko mēc darīt vēcāk, ir arī tikam, ir kād konflikt situātsī, ka vieni, šo saskārsim stiesībā planu jatāvērē, tēk tas arkārtīg detalizētīk. Tādos ziem svetkos pētā vēcāk, otro ziem svetkos pētā vēcāk, kā tratreša jāsēs, dei nāsvedē, nā tas un tas un, tād ir desgan grūvūtī, ir vērot, ir tik lūtī lūdīd detalizēt, sada lies vētkiem par izklājad, kād, kāvēj nodrošenā, kād rā zenā, es tu ar edz kā dokumentu, tu omēr. Manoprāt jā lālīb teks šķirt, draudzīgi, vai civilizāties, neslaikam tā biežin ne notek, šķienušnās jā varbūt, saustar pēj sadrbūšnās, o kējumom sirkopīgs bēnst, bez tāv neliek šitikties ar bērnu, mēs jākārši je prekspratū, viencotr brijdīnās, impar plāniiem, sadrbūsumies, mēs domāsim, kas ir labākā, es mūs bērnām, mūt atkopīk, kā mēd nāsim vienās, vienātzīgā, no mēs abesam vēcāk, tas nākās, kā mūslai lii bribēk, bet vienālgumēs, mēs atbildīg, persāvāt vēs, tas būt asidījā, les gadījums. Pēt princi pājā, tas nākārši, cilāk šķiris, nājot apēc kā, vieniem, pēj globās atēcījums, par sārātā domā nāv. Un tas rādā, kā kādās aržģījums, un arēt tas tēk krisināt, tas arī pēc pats, tēs cilāk, kumu sīmās to, un cilāk pāntu, kurā ir tekts, kā, tie sa var nū, tekts, askaršmus, tie sību izmāntos šins kārti, bija prasodbārinties, sā adzinumu tas nākās forši. Jotas nozime, kā, šķirīdāti, jāsājas tie tā bārinties, kur izvērtājas, kas ir bēn labākās interes, ir kurāmēs, tā, kad unājām, un kādād, kādās, kādā, kādā, nuotiks šī, sās kāršmus, tie sību izmāntos šinīg dienā. Un es pēskati jūs dažas spiedam, es tā kādīju, spiemērs, ja nu alasējšu, drošu ja nu vien ir tā vērti. Manu prēc, vien ir tekt prēcējši, kā dvēcēt tād bai dīt, kur vēc sā, kūs pā nūnāk tīt tālu. Jūs, rīs nāsie, čoties, prīnc pā jād, gādīt, kā, tas ir jāpīldā. Jūs, jēp pildīs, vienā vūtīt, kūs sēbūs kīm, tā, kādīm, nādīt, kādīm. Kalandāri amenisīt proti kā tur otrone desnu Vagali? Dības dienaktsi no piek diens Pukstenas 9 % liit svedienas Puksten 9 %. Takt, Latru, u otrone desnu Vagali? Un tam ir jānovotie, kā tas tie spreda mājāki stīt savā dāk varo sties problēms. Nu mēl viens piemēršas. Prāsītājas tiekas ar meitu, kā tur otrone desnu Vagali bēt jās viespēm notiek tie leikātai tā teg parca, tu znākuma ne desnu Vagali. Nesus redzēs, redzēs, redzēs spredums, kurie tik detali zēt, ātipad gadu uz priekšu. Jā, jā, jā, jā, o tekts, kuru brīv laiku, bēnc pāvā deis piemēmas, kuru brīv laiku pāvā deis pie teita, cik ne des vāsarā pieviena pievūtra, no cikiem liiciciem, no pilneik sārprācienas, nesvenkārši nepskā, šķos vēcāk, kuriem, tas visi rijājā varo. Jā, o te ir jā turitas detali, star datumi jēm pūksta niem, un pasarku deis jātu, no jā vēru, tad stārpā vēr esāstīties, izpīldītājā rīvēne. Jā, bet es kāk, par šo ir aksīp, un svarākiem manši gadiem, patiesībā, on leiksīt jāp. Jā, leiksītā, atri, on man teicikā, tā, du gadiem, jūristinēzinā, praktsis, kik tie šām, tik tie sāstīties, tie suispīldītāj. Jūties, izpīldītājā, izpīldītājā, es es spiedumu. Ties štū, godu losi jā, on šādini, un vote, kā artyi, bet tē, nu jā vēcākī, nesnesinu, pamātīgi sadus mojas, to votrvēcāk, kūrši nējē vēru, tad var arī piesājistīties, šādus, tie esis kojas, laizakļos, kios kā, usturēt atēcībā, bet, no, tas kaut kā, neskā, tas izklausās, desgant, traumējus, jākā, tik tā, nevēcāt, no, nāk, to nē, vēl jātkādini, jā, nepīldu, šu spiedumu, tad kriminālikum, sēm cerdži sintāstu, vēc pārns, pēr to parādās krimināla, pīldībā. Jā, etēj, tū, mīnē, par normu teivo, oktu, mān, brāt jūrdisk, kā kā mīsē ir izkitu, izkru, zēm sātēcībā, uz bērn labāk, jā, mīn, ir sēm, kā turmāk, mīsē vēr, ota tebau saskarsm, kas turmājēsies. Jā, etēj, ties, lait, ministries iztrādātēle, kum grozi, māns, cēt, kā jā, nepīldu, jau vāsarā viņi tikā izstra, da tekt konkrēticīvēl procesu liikumu nav, no triāt liikumu. Ja un plancijara notektu, tvādu kartību, ka turmāk šķiruot lau libu, šī vienošanās par saskašmīstiesīb izmantošans kartību, bus obligāti, ja no triālā aktu formā tur klāt nav izpārsta, no triālā aktu formā, bet tā, kas izpīldams, tie sa spiedum izpīldzi kartība. Tā, ir tā, no triāt liikumu, dei primi saadēļā. Un tās principā no zīmē, ka nušī vienošanāsio, principā busi liikumu spēku, tā tektnūtā bus, kā tie sa spiedums, un tur klāt ir planu, acu reikumu nav notektu, ka šim not realiem, aktami liu ati preciīz jānosāk šķir, saskaršmīst izmantošans, kartība, tā, tā, tur bus preciīz jānosāk laiks, vietā izdevumu sadāle pienaakumi. Nu es nezinu kā tas bus, nīja deskuvarētu, acu mātātā, liikumu projekts esa protargumentus, jūā, tie saas, no nā, deskandā, odzlie tu kur vēcāki, jau reistīru šilauli, būn tā, tā, tā, tā, skījīsti, tā, no, vizru nājušos jāl tāms, un tā, protams, tieš bērnāsio, viena savlētsīgātis, nājušos, tredus, tie sa vīb sīlgi, no jā, tā, tā, liikumu normu, tā, domā pies pieščio, svecāk, snu uz reiz, per visu vienoties. Petru, nā ir portām, laula, ebām, kas teks širtas, pienotār, vaite sa, vaite sa, vaite sa, vaite sa, tā, tur bus, pienotār. Tā, se noturali širtās, laurēt jā. Tēmums ir elvē portālā, liut, interstant, rakst, kur autori ir strādīņu unverstāt, smātci, vespāki, inga kodējīk, nā, es nezmēj artu ir skurbātā, es ir mācijīb vespāki, mums rakstāb, bus pievienuma tājīt, šo rakst, to varēs jā, tīzlasīt, kurā, neņi pauža, viedu, akļu, tās sāršķīs, nabgrūtina, svācāku, jispējis, širt, lauli, bū, pienotār. Tīzbūs dargā, tīzbūs dargā, ka jo šis noturali, sāk, kas izpīl doms, tie, sus, spiedu, mispīlts, kartībā, argāks, otkārt, vācākiem arad, būt problēm, svenu, tie, sun, šī liet tikon tā, nūnāk, stīsā. Bet, as rakst, jā, kādī, interse, ir bā, nīrtrāši, nodrūs, ināši, nā, šan, lauli, būs, šķiršan, sprotcis, sāmi, nīrpiem, sēl vēp, ortā, lavar, tie, guklēt. Es tā, paskati, jūs, cik ir izkati, ir liētas, par sāskāķi, mūs tīsībū, Tas mantošanas kartības no teikšānu. Videa, es skaitla, sur dēs gan līdzīks, kātu tur gādu, dēvdu sīmu pirmi, agadā, tabīja, četāsim, dēvdu sīmu, dēvdu sīmu, tvo trea, agadā, triīs un sēždas, ir sēptīnes. Dēvdu sīmu, tres, jā, agadā, triīs un pies desīmu, dēvdu sīmu, dēsīmu, tvo reidus. Un pērān, četāsime, triīs un tvo reidus, tvo reidus. Viena, tā, tā, kā videinu, ir jūs pirmēram par ustur līdzīs, kiem, tad pirmēram pērān, izkati, ir sēptīnes, sēptīnes, sēptīnes, sēšas līdzīs. Un gādot, pokaljuval. Dēvdu sīmu, tres, jā, agadā, sēptīnes, sēptīnes, sēptīnes, sēptīnes, sēptīnes, sēptīnes, sēšas līdzīs. Ia, ir tiski mazāk. Ia, kātu varāt, būt minējumai. Tā, jā, polīns, tā, es skaitlī. Potrē desgan mazībēt, tagad vēcāk varizmantot, jēs pieprzejtu, uz tur līdzēku, sadmienļas, tīvā process kartībā vešoties, uz rēz uz tur līdzēgas garantiīf, on daudmien administrācijā. Bet ka piecirtāts pie augums, nugu andrīs par, dīsīn, sevk, gondēs. Dāud, tas gondēt jūs posīvā ir aug. Nes domājka piešīs dzīvās dārdzīvās dāds vēcāk, to mašsaniemās pieprzejtu, uz tur līdzēku, uz tā lākāp mērā, bet tas ir tikēm inēm, uz tas nav balstīts, negādvas, tiese prakci sāpkovo poimos. Bet tas rīp eskati jau skarīj kriminā līdz, par 7. tastotot o panto, par sāskārši, tieseīpāl nevērošan. Turgan navīsti, nuodelītci, otas pāns, rūnārii, par esgādīb, tieseīp nepildīšan. Bet pērn bija tri izlietas. Tiesi, par sāskārši, tieseīp nevērošan, vai par kāpšan. Dēudas treši, jā, gada arī tri iz, bet 90. to, tri jā, gada asesšas, tiesi pir mēgā dā piešīs. Jāpēb, uz tomārki, jāk tas nav ar pilni vabgāv, odkā tas nav par esgādīb, tieseībām, tad kā trazinā, nīrāri, par tāk. Tiesi, proksitā, arī līdz, kriminā lieta. Bet, tur nājā par tiesi, proksīt, kā tā uz ciet. Man sēt intrasant jautāms, vai bērno var pies pies tu sāskārši mēr vācāku. Foktis pies pies, pieši, nevarāt bērno, ne, bet vien jā, mirtiesības su sāskārši, mē nevēs nesēt pies piešības. Tā, desēksis te, es teik, nei. Jā, es ir eskā tie, sāskās tiesis apkopojumu par dīmeni, tiesībām, attsībām sāskās tiesībām, auks tākā, tiesi, rādzinu, sikā tās nav absolūt, tiesības. Vien svarāri ir obažuot. U bērno nevar pies pies tu sāskārši mē, vien šit un nevēlas. Prota, mēs jā tešām bērno, sēt unā, par bērno espāju dosšan. Jā, un tas ir deskānt ir deskānt smāgitā, dei procesikurus, jāsājas tās barīņa, tiesā, un cēņšas rāstrīs sīnājām, kašīs attsības ir būt atjāvno, vai veicināt vērbūtīņš notīg, psīchologa, kladbūtne, vai tam līdzīgi. Pēt no kā tā, zinā, mēs jau saprotam, kā dzīvēr, visādum nav vienmēr tešām tecībām. Vēl labu, visnēt, numu vēr grūt tā vērte, et viet no manšķēti ir ar kartīgs, māgi kad dījums emocionāli sēržķīt. Kā tā, zainā, bērnie tikmet ir deskānt, tā lredzīgs, nai prāc no vēcāk pusionikāt neversināt, kā tā, sāk sāt pakēļu. Tā, sās arpējās neatris nav tā, sātēcīv, susbējāk dūsms ir jā pamata gan jau. Pēt kā, tā, zinā, kā tiesi radzinusi, kā, vēcāka piena, kom sustarājat kontakts ar bērnu, ne drīgs, būt atkarīgs no votrē vēcāk, veileši nās vēnē veileši nās tu atljot. Vēl labu, kā tīs kā, arī metā, deskā, da vējdā var par lecina, te svoj vēcāks ir ietikmēs bērnu vēnu. Un sirvienē konsultācīb, bet par to ne dāds vēlāk. No jā, bet rīs, ar propsionā, jā, tā, gan ir. No, minēk, šī teiem varēt būt tākuru varēt vēlēties, dao dzīvēc sāk mācīties, pēl jau kēl vēportālā arī varēt atrast atēcīgs sāt tur piedēkām, piedēkām labu un letu, un kā tad viņa atrast varām pastāstīt, jā, jā, nēs tad dī aktīvēl vēportāl, letu, etā, etat drušu vienu izlaba, ag put izmanto, et mēk letāju, un atslāgvārd, minēt kād jīmēn vēcā, kā tiesīb saskars, mē un tad atlasīt rezultācīb. Jautād konkrēt mērļā, tāk mēk lešan varēt būt jā mēs portāl sākum labā labu jāstūrī ir sādāļu vīs s teiem, sun, šajā teiemu makonei atlasām teiem vēcāktiesīb sāri tur varēsiet atrast gana vērtīgs publikātāsīs par saskars, mē. Tā, no varbūt tagat, no kārta, tā mēk un sotācījām vētu piedēk praksīm kā ko vēlējies, pībīlst kādu konkrēt, minējšu, šo straneņun vērstāc māt sīb spājā krakstu, varbūt ir vēl kāds, kūtu gribēmēnē. Tā, mēs tur mēs pietiem jātājum jātājum jātē, intersantākē teori, kā mēs viss izinām teori, bet zīvēt note, kāsānāk, kāsānāk un aina, kas pāvēr sātēcībā uz saskars, elvē portāl arī vēk konsultātāsīs kopā vēdod, 1989 vienības. Es te meidinājā, kā lasločīs, es tei konsultātāsīs un atsirot esrījā patigā nās šotēmum, kas pārzīn un gatvo atbilu stāči koleģi, sāgatā sādbilu tmānprat, kād varēt, būt sēcienājumnošīmē konsultātāsījām vienšs notiem ir kapilnverteik saskars, mēr bērniem, izbēžāk traocijā vācāk sāstar piejas atēcībās zāizvēnu, uz dūsums vēlum kontrolētun, uz tur līdzakli maksāšans problemātik, u otrsīr vācāk jau nās atēcības nērat novedu pie liegumu vienā vēcākām tikties ar bērniem. On tehnu iriesās teit. Tā, jētek mēšs šān, tikties ar bērniem, un vēl vien let vācāk, kas ar bērniecīvo atēks šanas nosāskārsmis. Respektiv tādā, ka pasīju padošanās, ka arī vrbūtā uotr vācāk vēlum tešto panāk, lai šis vien sācāk spadotos. Dezgāns kumbi. Ja, valēs, atgād dožāk, sādzīňu, ko visiem vācākiem vēcāt liktājās, uz par tā diskutēt mūsos abiedri bā varbūt arī plašāk. Bērn harmoniske atīstībēr nepiecijšams cīješas un nuturi eksperstānis, Ka sa tecijbis ir abiem. Vēcākiem ja, jēdrošināsiem. Mūs vēcāks tešta arī dzīvuot un domāt labāk, kad raznā jā teēcīms nesščirtun. Bet jā notās sanaaktā tešām domāt, per bērn labākajām interesiem. Bet no, eikonsultācijas edīt sāc tev pirmaruak. Lābīt tu, pieminejt, uz gadīms, kad vēcākiem ir izvēdu, išās jāvones, dīmenes un atieciebes. Un teda tādas interesantas konsultācijas, man tādas pat vairākās pirakstītas, kurā tā svēcāks piekurā dzīvuot bērnās. Ši, agadīmātās teīties, prasvā vai var lūkt tiesu notekt, tādu kartīvu, kamātā, sāvās kāršmīs tiesības ar dēlu, izmanto arpus dēla maīs. Prūgati situācija tādas, žīmāt regularijero, ir prieksas kāņu, bet regulari piedāla maīs, un turvienkā šūstur svarāks stundas, un tā tēvā jau nādzi, ir vizbiedri protams pirtonāu sajūsmā, ko var arī saprast. Un teda viņš vajcāvājā vairdarīt, un jātāpat arī pilnī normal praksē, un tādā, agadīmāt jāprasē, vajālūd snotek, kā sāskāršmīt, jākīs ten at arpus bēn, postāvīgās dzīves vietas, un kamāt paskēdrujā vienas vērnā tad, kātit, da vizpāra sāskāršmīs tiesības, vizmantošu un bēnā, jās nūsakīt tikēt, tad ir īpešku, kad apstāk, ir piemēram bēnķi līvoti mazīnķ, vaj sāskāršmīri jājīrvo bija. Un proti ir jābūt trešās persāns, kladbūt ne, labēns vūt druši. No, interesant līdzēks jātājums ir arī par šīm jau cikt trešā, cilvāki jēs aistīšā, nā tecības, sāskāršmīk, kur jāuta tēši jāvā dzīves bijedr, un jāuta tāvē, manā lātā vīrmējteno, vieni ir prieks jās lāulības, drīgs dves manus piekriššan sātrsties manā dzīves vietā, jēs to nevelos, kā tu domājīt. O, etes man gianā pūšas. Min ir prēc jās jās jās. Tās atsādīs jāvājums, malēks kā vieni, potā tiesis, knikas neregule, jū, no, tā ir tā vēlātā, mētā. No, protamsies varīg, vai tā mēt ir pilngadeig vēlē, no tā. Tās rēr jātās rātīcīb jau tājums, mētā drīgs tāpcīm, no tā, vēnu, es pat nezinu, kā stēv tu rāt bildāts. Jād bild ir bēn tiesīb bās tādīb sēntrās jās. Bēn tiesīb bās tādīb sēntrās un te ir mināti, faktor, kas varātu, jētek mēt tiesīb sātrās tiesi, še jā konkreta jād zīv svietātā, tāt kām piedrīpušums, nākumājs faktor sus kād pamatta, pārsā unīpušumu atsīvo un trajšās cikvēts ir vii ir mēt. Jā, tē, tē, tā, jūt lēl nozīmi varāb, būt tam cikvēts ir vii ir mēt, jau jā mēt ir nepiln, kadīgatā vi ir sīrvini sājizgādīs un tā tu vēnkār, še rādbēl dīgs, še vēršu vētu. Tā tu es mēgāršā pricājas vii ir jēt kurām ir bēns, no, to mēkārši kū kādā vēdā jāt ega lā. Jā, tā, viņš ir desgāgār, tā tu bija odljot grūt, tā lāsīt, ir tēžā misk tīt, dažād, sversīs sari, vaitā sirkuopīpa šumstvēt, tas ir šīs jā unāsījā, atsevišājīs sīpa šumstvēn, dažād, nejāns turīri, abēt lūkšācija otājums mē. Es klas, tās, desgānt tendencijās. Tās, rienkārši jāņa vērā, tā patrīlā ulatījiem. Vēl viena eikonsultācija, kurā, ties šiparšu, ir tēk mēšanti, ja kvājcāts, kā var pirādīt, ka biju sīt, civil, sīl vērbēl, ir tēk mē bērno, levinči nekomence, ar tēv, kurš laprāti, iģmāk sa usturlīdzēk. Atveildrs nejagos izvērnā, tādvokāt kālēd, jē, konkrēt, atvokātē, agnē upīt, norād, ka usturlīdzēk, ni māk sašan bērnām galīg, sāstīt ar saskārs, mūs tur līdzēk, māk sašanāt ir pie nākums, un, kur nevarat bribot, bet bērno pato vēbārns varātu tik tie tekmēts, no mātis pusis, leinēt tik to, es ar tē, var noskajedrot, psikologiskā, izpēt, ja kot esvedības, jētu aros nodroši, ir barīnies. Jotēvarātu piebīlst, tād, civil, ekums, im tāstu, ir mēs pirmāpānt, ja saskārs, mūs tur tād, tad, tad, ir pie nākums aturēties, no tād, dar, bija, bām, kas varātu negatībies, vai dūt bērno atēcības ar kādino vēcākiem. Tākā vienāl, kā tā es vēc māmini, vēc tētīnši, mām, mētētis tante, brālis, māsāvā, ir skolotā es vienālga, principā liikums izlīdz, un tā ar tādā, rīm orāl vērtu, bērno noeskaniu atpred kādino vēcākiem. Ja, no kāds tev vēl piemārz vūs. Nu mātēt tād, intersant konsultātāsīja, un tā es rījā, kās jāds šo esu zauks, tā, kās ties sprakci atkal, tād, tad bērno tāsīb, o cita pilsētā. Kātru piegdienu, viņš bērno pakajā, un svedienā atved. Un tāk, dvienši sāk kā, mātē jā bērno pakajā. Ju, viņam esot jāsadstīkē, pusenu izdavumiem, ko viņš istērē, nav izpārvad daļu, atbēt tās brocot pakaļu, nad brocotu, tā tālāk. Un tērī, intersanti, auktā kā ties rādzinusi, kā lai realzāt šīs bērno tiesīb, sus saskārši mēr teiti, abiem vācākiem ir atbildībā. Tātēt tā arī māmās, piemākums, kā bērno, brocot siemos, pietēt, un viņi istinu, tāsau, saskārši mēs tiesībās. Normalā vēl vēl kārši uz tur atēcībās. Un arī teitā piemākums tas ir. Un tāsnozīmē arī līdz vertīgu, līdzekļu, sada lijumu. Proti par dāk lielu moksau spuse. Un uz domākt, rādzinu, vienoši nās jādāms, bet tāsnozīmē kā istos aprotu, čo iz ties sādzinies, kā nautāk tikēties ir atbildīgi ekspertu, kā viņš var istu no, či šo saskārši mēr savu bērno. Tā arī māmās, atbildībā, levīņa bērnam, būtu atēcībās ir teiti, līdzertu, un arī saskādams, tridam, var gadīties, kā nuteks, ka šiet līdzekļu, izdau, mi rijādālu spuse. Dē, arī vieno konkrētā liieta, kur tiesi rādzinu, sika maks, saskārši mēs pēr savunas pakalpojum, proti psichologu, kur špiedili, jēs ši astikšinās reizēs, leipā līdzētu bērnam. At jāno, tā tēcībās ir nominēcētējīt vēmāmu, sādā lāmās, tā pēbiem vēcākiem vienādi. Tā cintršāns. Tā svarēs, atgādin tu, kā tā kā vienā vēcāku pieenākums, tā svarābū vēcāku pieenākums gādāt, ka bērnam vēduvēs harmonies, normālās atgādzinu, svaru vēcāku. Jā, lātā būtu. Minēšu vienu eikums, otācīk, ko es mene arī, tā jau sēcinājums, protā paduosienos, un tē bērnam tās, vēls lukt bārņi tēs lētā pārtrās, un jā mēs gātības, tēsības, aitās reizpējums. Stās, tis lūt bēdīgs, tā svarēs, tā svarēs, tās svarēs, ka kopīgs sēšu smēneš svarēs bērnes, laimīg dīmenu zīv neštenāts, jūb sēvētē iitkās otsīt planu, notiek smāgi tieses procesi, tā čiskā tās, ka visu vūšot par labu mātēju, mātē neļaujītīgs ar bērni, o tries mēneš, toči piepras, lilāks usturlīdz, aiks prvāstajī notēk, tajiem negribu, izklausīties pēc mērkātjā, raks tējā konsultātāsīs, tā či nēs mūgātā uz usturāt bērnumu, aityum bērnu kuršmani nepazīst, kur man nebūs espēs sattiktu, vai var patzlukt bārin ties, patraugd, man svēcāk, aiks gādības tiesības. No un faktiskinu, tā iz te nebūstā, a to vienkāt ir konflikti, un nav sagaidīdzēl, ties priedums tā bārin tiesa nebūstā, kā kas izlems šo jautājami, jau, aizgādības tiesības teik partraugd, teikā likumu, a no teiktos gadeimos, un šie gadeim, absoluoti nav sāstītēr, tu, ka vācāk starpārstīts, par usturīdzē kliem, un par saskars mējām. No prinspāri, tēs skatvēs, to pašāk stākās, teis sapko, ko ojumanturi uz svērts, ka jānoši, ciraizgādības tiesībīst, no saskarsmistiesīb, pienākum, un šieņš tutu noščierami. Ja, izgādības tiesības atnjām, tā svēj partraugd, tā sā ir tiesības saskarsmistā, bārno. Prutam, tā sātkīgs no bēn labāk jāmi, tresēm, tā sviņš teik vērtāts, ka tā kā tā kā dīvā, bēc cāds tiesības niam ir, visīcimā, tā snotik strāšās, par sons klādbūtne, bet nu, ja, Pärsau bārnēr jācijās, nav jāds nēc nēc kās busu vieglī. Ne visi apā celļu. un jāpadodās nebšaubām. Bet edīt man ir ītēj vērbūt mesurum, sagatavot vienanāk, mēm rādījā ir ekstēm ties par eskādības tiesībām. Ja, jūt tas nav ir un tās patsvēnē, ek kodurādās kādības. Tīg daudz jā, ja. Vēt jau vēl kādīja konsultāts ir. Man te ir iznuma vairāk sintr santas piemēram, vai bērnā tāvasi var eliektu, izbrauktā, mātēj ar bērnu, spasdāvi, kudzīv cita valstī. Tās nozīmē, nukat sāskārsimionātēcības, tikšanāsies pēs ir teetino, bolst, kriiet nevien, ir obižotas. Un princi pā kā tošķet. No tēr jau skatās tās bērmā, bākās ir interesat kalmānu prādās. Princi pā jā, tā, aslākām var izliektu, un jā tiks izvēsts slāpus, bez viņāt lēl, jūtur, piedvarāties, desi civilties, kas no lopišins, kad jums jau tas izklausāst jūtsīg, bet vācāk var no lopiņau bēr. Jā, jā, gad jums mā, no, jā, tiesām, nautsītu variant, ir arī jātiesājās, mātējās prasīb, tiesā var vain vācīvišu, sēs gādības, no teekšan, vajdīv svietas, no teekšan, cita valstīm, tad jau vērties, tiesām, nesbērams bārin, ties, kestat ir šībēn labāk jās intereses. Viet, kad rā zinā pienimo, čāds lāmums, māt nevar, ignurēt tā viesības, nari bārin, tiesības, kā mēs ir nājām. Jā, varbūt, čais sardmāju varāt leikt punktu. Varbūt, piedes jā, tā imes, kas no lopišins, bien kāšiem vārdiem, māc tās ot situāciju varīt, ir jūt sardždīšās vēcāk vācības, tās vācāk, no šo atēcīv rezultātā, vieniem nā vizvējdu, jošās atēcības ir meituk, vien, što uzkat, kalīl, zaudējumu un pārdzīvo, vēm, čvēr prasīt, nā māc, morālā, kajtējumu kompensātāciju. O hociki interesant. No jā, un es te lāsu tas pēš sāukstākās ties sadzenis, ka vis pār jā, jā, tiesības ir aiskartas, ir tiesības prasīt, morālā, kajtējumu atlīdz nājumu. Bet, kajtējumu, jāsas nedznopietnības slieksnis. Un tas nopietnības slieksnis, būt tāts, ka votrs vēc sāku, bez jādā pamātuvojumu ir liedzis ilkstoši, sātiek ties ar sāv bārno, kā rezultātā, no atikusi atsvesināšanas. Tā kārīs šādi, gādījumu ir, stēl atredīd ir intersantērās, cilāk tiesības, spiedumu, kas rādzinus, kā ir biologiskiem tāvām, kā kā dos, gadīmu, svarēt būt tiesības prasīt, sās kārsim, bet nuta, jūr, dyskapīlu, tā, žmuleks, kā tā zņarītā dvētē vēt sibēn intersēr. Tā, viņš ir, cienējumu eklāsītāj, ir konsultātāt, sīju, skājuc, šajā temā ir ganalīlson, dzīv situāt, svarēt posmēl ties arī viņas parlasot, bet mēs šajs svarunājala, prātu, tu mās šajā rezēlikt punktu un absolot, jums nākmo. Vieno nāk mēl svarunām par aizkātības tiesībām. Ves ir jādgādinām jums kā rādīrakst vēdošinā, jūs vārāt piedalīties, nocūt etmums sās jāotā, mums vajā reirāks tē konsultāt, sada ljāsās. Situāt, sime, medinās jums palītcēt, tiesības prateig arī saskams, tiesības, vis labo jums šorēs, sās kā zādā, edītē un arī mūsu jārakst labas tāņas nodrošinā tājas arts.