KĀPĒC VADĪTĀJIEM NAV LAIKA SAVIEM DARBINIEKIEM? 1. daļa

Es es vēc nādman sācīlzmēdnā nusklausāties E4 podcastu. Šēja sērnā turpinās sim, jisāktu, teēmā prvadiītāja tisti, ka jūs jau esatpāmāni, šitad visu šomēnesi, gatrāno epsodēm ir veltīt tieši vadiītājiem, vadiītāju. Pilmvedēj jau tājumiem par tu gankas notiekār vadiītājā, kā viņš klūs prvadiītājums, gankas notiekā viņš jau viltkstuši. Pīs vadiītājas kā strādātār komandu kāties īt līdarejums prasmas, kā vēdu vadiītājums ālūvam, mūkā izpras vadiītājums ālūvam arī nuopērši, nav vadiītājums perspektivs. Man gavnā motivācijībī atverdvēljā vērākšu, kā jau mesar pašlbāško, jādvēr sākumā norunājām, kā vadiītājā, jā teistībīr vienu, šīgāda kārstījām tēmā. Lēgam, kā jau esu vienmēr sākumā, nesčiet, kā ir tikā šīgāda, kārstātēm, bet labūtu tik tā, ka šodēn mes turpinam runāt prvadiītājums. Un jā, mis prudmums varam runāt prvissu, kas nuotījā, kā vadiītājums, jūab gājadām, kas nuo vadiītājums, sē gājadītājums, vadiītājums, šobrīt jāder vissun, ka ir tik dā uzdajād, sādbildības, kā parūtē, parūtēs, par darbini, kula būtu, bet, man prat, mes varūtēs, mes let palēduši gārāmē, varūt pārāk, rūtēs per tu, kārstājums, vadiītājums, rūtēs per sevī, vai organzēt sādārbū, tad, kad viņš, nu, nākšie vadiītā, luma. Jūab, mes bīži, rūtēm per komants, vadiīšan uz reiz, kad vadiītājums, vadiītājums, sēbā, strātēdīs, vēidušan vēj, par tu kāmēs, rūtēs, mes par business merting, bet, šu realtātē, ļoti, daudz vadiītājums, sa, ikdienā pāvad rādjētu, zepus te, sa polcēm, dažādiem, piprsīviem, un, nā, pētīm, mien parādu, kā prāktskīt, no, leilāk, oddāļu, sa, vesīgdien, svinī, bet ne spērē, apā vēk, no, tā, kū no vieniem, sa gājā, daudz, dažādiem, o su pēc, un pršiem, miem eslēm, šodēm, mes rūnāsim, un šodēm, pe man studi, ar tēri, ekstīņa. Čau, dārdu, Čau, ēalījums, ir ļoti liels prīks ar tevišēt, būt, zdārdu, sa, tik, vopim, skād, laikā, jām, es, pūz, dē, nā, slēj, pārnātu, nipzītu, es, pārnātu, es, pējums, mums ir kādkas kopīgs, un, rēd, kā, dādzi, viņa, sa, vēd, pāk, kū, pā, un, niz, rādās, komu, sirkādkas kopīgs, niz, rādās, ka šīs ar unā. Nes tikai šīs ar unā mums vēlvien, sār unā, prvādītājam ir, kā, kas, kas, mums ir kopīgs, tiks, nezin, dārdu, dārter, mēntor, svādītājiem, un šobrīt strādā, arī, kādbals, vādītājiem, un, ibra, kas, dārter, viņa, komu, arī, kosmetiks, sēši gadi, kā kļūt prvādītājum, kūt mā uzņa māstuņa gadi, un jūt duma, par, tiem, sa, vēm, gadi, madrkosmetiks, kas, kas, kas, tā, skot, pamani, kād, kļūt prvādītājum, kas, kas, kas, tā, skot, paniem, liītājiem, no, viņa, jau bija viss pār, kā, kļūt prvādītājum, tas, būt iban, ebīni, kad mums mērties, kļūt prvādītājum. Bet sākot pašorganzētes, cavas ar klūtēs viena efektīvāks, un arī fokusētēs uz tām, leitām, kas ir visbūtis kākās. Viņa mērties, mums mērties, mums tādā vēdā arī, pat, sa, arī, rēdzamību, palijalnāt, kad uzņāmums uzēc nēmāni, vādīt pārdošans nodalī. Un vēlāk arī būt par komerteriktorī. Man liuot palīdzē, visu šīs iemains, ko izbiju. Tēks nēs situoties, par un apkavusi kā vēcies, pees efektīvāks, traadāt, un sākot bājuot mīru. Ja, zotrs, ka tas bija, tas padesībā, katal zātors, kas man liikā, pādīs, kudu padļais ar šāpīrēdz. Tas man liikā vā turpināt ar tēvi varunātījama, šķitikā, ar kartīgi būtiski ir daliīties ar pīrēdz, kurā vādītā, es tu unākot, šķā vādītā ālūmā turpinā paturēt fokusu, uz sevī un abzīnātu, mīrvēšu, šot abzīnātību, saglubāt mīru. Un kāstad ir tas, kas var pālīdz ar saglubāt mīru ar tēt šodēm esportu var ar atpārnāsim. Un tā pirmāt, atā duomā, abkūmēs varam šot sārūnu, vii tīr, dāda dzvodītā, un onāk to vēc kā vienīdļot labi spēcēlist. Sno, zīmēk, praktiski vieni prūt darīt savudārpu, un ir gudri spēcēlist, kur un onāk vādītā āloma, un visi gādino, un jāk vienībūs ar ir gudri vādītā. Un jātus kāties uz tos, au pieredz, nareju, šodien spiered, strādāju tercītiem, vadītā, mā kāpēc vadītā un un uzreiz jūts pāšloguot. Jā, no, intersentīlis, ir tas, ka mums nav jens nemāts strādāt. Jā, izradāt, nav skolā tād, kur. Tād, kur snaukā strādāt, mes nona, kām vūtīvās evā pirmajām atā, un centrami saprast kas man tagad un kā ar jādar, lai, lai, lai, būtu, lai, vienībūs darbineks, un kātris, nuga duga etā parasti nona, kā, kād, kādām sistēmām, kām inči strādā. Un tas ir būt ar tā spirmēs, ko es gribāt izcelt, kā vienci ir spēt vizpēr sākārtu, teis pašam. Jū, auks tak, teiksim uzņāmu, vertikāli ja heirē, heirē, cā vēk snona, kļotas ir ar jādar, un būtis kāk. Un ar jis spēt, un osprāvst, rūbērši sap sā uzmīb un sāv laiku, kas ir ļoti būtiski. Un votis ir taskam, un omalaskatot es vādītājā pozītsi, bēr živienis, kā tās ļoti tādāk, nekā viņi realtātē ir. Un tas jā neimadītājiem ir ļoti lauspārštājumskavīši, ka viņi nona, kā vienciņas neijepas istiner, to kād būs tā realtāt. Kas real notiek sākot no sētņēmāstoni, ir rītā, olīdz daudienz beigāmis labāk, jākadīmā un bie živienerī pēc tam, ka tepsi pēcās kādītā realtāt. Un votis ir vādītājumā unāk teļā luma, caur tādiem fantāzijam, kād būs tā ik den, un kais neskrit realtāt, ir tād duom experimenti. Ja tev arī bija, tos fantāzīt sportu, un uznīmē vadītājad ar pis vētā obītājumētāds, kā arī sprotnip ar soluom. Man bija deskans, kādīs pratne, bet man dzīvē ljuot pāvēcies, kā man ir bijuši ljuot lab vadītāj. Nukuriem es es varēs mācīties uniem tlabos piemērus, tos viņš centos arī pilētu, to nīvies savā vadītāj prākse, bet protams, ka bija vai rak pāštēgum. Piemēram pāštēgums bija, ki ja un dzvadītājas momentā, nona, kā arpus tāvos, cao vēk pozicija savā komandā īpaštē vadītājas ir pāukstināt, no pāšas komandas je turiem. Būtībām, viņš momentāk lūs tāds lūt vientuši. Tā vientu liib ir laiku, ka laiku ja bijuši. Vadītājas sapurot nav istuņem, mērko par nātais varēs. Rona ir visiem kolēģiem. Tad līvot, liel spārstējum, ir pārtu, tāds lājā ka izīt komandikātsīja, būtīvāja komandikātī ir vadītājumies, no galneiem uzdēlmiem. Pārstējā, neisprotu, ir ļoti daudz arībūs sapuvūtas, ir pārstīvā māz like ir izdīrit, ka kāds tāds mūrpējēt neslietas ļoti daudz like aizēt sapuvūtas es komandikātsīja. Kutu sapurot ar vārd komandikātsīja vadītājum. Komandikātīja vadītājum ir dažādus aspektus. Gan, no ipaš tegs miem es unājumu, pirmā līmen, kāds kāds kīvos prāvadītājā par astu inškruvos par videa ļā līmeni vadītājum. Un tur komandikātsīja sākās 37°C aspektus, ir sviždienos, ir sviždienos, ir sviždienos, pūtīvā ir kā tūks, starp uzņēmu vadi, būn vīnie komandu, starp vīnie komandu uzņēmu vadi, būnā būs vīždienos, starp citām komandām, citām komandām uzņēmu departamentīm, un laipana aktu, un joteks jau plašāk organizācij, un jau sadežītāk tā sistēm, jau lelāks sluks uz komunikātsīr. Jau vienam tāpat lieta, jāiskomuncē tā sākāstuņas, dežādus vēdos, eipastāmu tiski, piekā fīs sapūtcējāntā tālāk, nidomājis, ir tās ir jāiskdēra nula efektīvu, komuncēt jāiskdēr, tur entajos vīždienos. Dudu, tvienra, es gadā tāsotāk cien. Tās ir vienc, uotrīs ir skydr izkomuncēt sāvijem padotajiem, ekspektātīs izkomuncēt, Tēk simu znēmās rā teidien kātā. Realz esi realija darbība. Komunikātās ļoti būtis klokit, uomirā rī emocijī vadīšināj, vadītājām tas arī rēlmēliet, ka smanpašājai bija par, daikums pades ībācijik ļoti daudz ir atādas smākās, prasmismismākās, piejas sāju darbinieku, kā daim acinālās tāvokli, un kā ar viņi komencejīvo komunikātās īsvēc ir apielau. Tā kā būtis ļoti komunikātās ītes ir ļoti ļoti niancēts. Paldies, ka tu mini šo smalko komunikātāsiem, man šķiet, ka sari darbār vadītājiem, nūt ir tīši tu, ka viņi no tad, problumāts, kiem aspektiem šīta smalko komunikātāsīva, jūšan, vei nejūšan, ku mēs jūtam visi kācīl vāki, bet jau tāmēs to interpriteiem, un komeis bet tam, šot interpretācīd darām, un kā tāsietek mē, kā mūsiem, acīs jietek mēm, usuriīcīb un tā tālāk, un zoma, ka tas tāsietas sācār savimomens, ka patiesīmā nuanākot šķiet vadītājā pozicija, tu nuanāt uz 50-āla gan pats ar sāu piemēru, gan arī, no tev viedaudziegla, trapīt. Jū, tev trap visi tas kas nāk, no tā vā virzenā, un patīkāt, to sāc par reaktivu virdpuli. Stīv kā nuanāk šķieta reaktivīja virdpuli, varu to virdpastāsiet māzlēt vairāk, kā to rakstrūt, kas ir šist reaktivies virdpulsku, rāt nuanāk, un cikā atrtes notiek. No jā, tas notiek būtībā momentā, un tas tur 15 gadiem ilg un tas rīnikād nebēcās. Tēk sulta s virdpulsnikād nebēcās. Jā otājums, tīr kā mēs sārīņa navīgējiem. Jū, tas ko es sāc par virdpuli, ir būtībā vizkās notiek uzņāju maieturos, un uzņāju omāt, nīdēr bija barārija opasāl. No kaut tvēt tikai lai notorētu, tu, ka liēt strādātā kā viņi strādā. Nēmēs nērnājā, teopēr tu, jā mēs gribā un kāds par, mēņi sīvies, kāds projektu srelzēt mēģisās nekt. Būtībāt sīš svirdpulsi tas kurātā sistēm, jā mēs organizācijiskētumies kā sistēm, viņa vislājaku vibre, un kustās, un visi subdēļu smijedur, bo es sāc par pāju, vadaītājas nūjā otājas vēņš vādā. Šo es procesu vādās sevitajā vāju, viņš cēnčās notorēt vispār galovir sudenstēja reaktīvijā virdpuli. No jā, un tas biežā, kā es zrašēju, kā vadaītā māk zirdēt, ka viņa mēkārši nāu lājka, net darbin, ja jām net sell, un jām ir tikai laikšim virdpulim, noko optu, konu, viņiem sagājad, un drūšen kāri, noko optu, kūtu patstosēvies sagājad. Jā, uz domē, kūrēs tās prāgājadu, menģimēntu, no eskļu prvādītā, māni jēc cēlā, mān uz ticējē, māntāk atriāt maksā, vē jātpēl, tas un tagēt dūršu, maks malonosēviesā arā, jo, laiks ir tā ar popularā kādbild, man nāu laika. No, prad numis, ekspektātcīs, un laiks ir ļoti lielās ir obēžēšēs vaktor, garteram, ļoti indištēn spētīms, ka vadītējiem, šobrīd ir 7-20%, andbildībst, no, tākuo, viņiem viss pār var nuturēt, savā darbiedienā. Uzīmēk, et tāk, uz pusivēr, arā, kā arē, mūs denājā, laik ir tas, tik mums ir atbildībst. Manās, kā tīmā, jēp kurām, cēlākām, un jo īpa švādītējiem, vispūtis, kā kais, viņi kapitās ir viņu uzmanīb. Kā viņi švādīs vādīs vēr prātu. Un, jo, tālāk, mēs eiem, mūs den atīstītējā pasaules, jo, vairāk ir vaktor, kā stīnās, pa švā mūs uzmanīb. Un arē, mūs prātu, būtīvā laprātu radie. Uz visu kūkās, piesakās uz uzmanīb. Tās ir vieglāk, tās ir vieglāk radied, nekā apstātēs un izlēm, kur visu zīšu saoprātu. Un, sav uzmanīb ir lūt abzienāti jāvedā, zinu, to, kad visu prasīs visu apkātā jā vidveļesies to jekūt. Un, lei būt lai ekspat, domāt kā tājupr to, kas ir svarīgā, keis kura visienā mēs eiem, kura visienā komandējā, ir būtis klikt, no tād ska sārgus ap, sav uzmanīb. Tā, es ir mēk prāk atstītnū, no nāk, odsādā pozītcīt, jātav ir abzienāti jāzradār savām robežām. Un, jāsargā, sav uzlājks, kur, jo prākts kļūst vēr vadītā vēc vēc vēdītā, es domāk tās ir kā tēvrījā, būt vēm ar pieiem, mēmē. Jā, tās ir ļuotļu, tīs teiktā, jūt gribās būt pieiemum komandēj, gribās būt pieiemum savām vadītāj. Durs ir valjāprotam stājā. Durs ir valjātā stājār pieiem, sun būt ībādur išmari ir jābūt valjā, bet ne vissu dienu. Ir kā kādurīgi? Sīgogīb var būt dūrvstsiet. Jā, no tās ir kātram ir jātru vēc viss labākā es teikt valants, jo tās ir ļuotļu, tā tālāk, bet manās kā tīmā vadītājiem viss mēs vienēst un daidienā ir jābūt. Laik padomāt un izdīt sarygā kās letes. Es bija savā īdienā, jēvies uz stāskam enriītili, pustienā ir sāc par dzeljās domāršans, laik vēc dzeljā darb laikas, un zapult sākās pestpustienā. Nē visu vēdītājāt o šādi var, bet daudz vairāk vēdītājāt o var nekā viņiem šķiet. Jo tās bāršas būtībā tās ir bājās, kas neļāj uzlikt. Rūbēršu sā uzmeneibu, bājās par tuakumān kāledļu, domās, kas nās piejams, bājās par tuakumān svadītājis, kām šēdļais, imiču man rakstīs cātā, vai slēkā, un esņem nēdu, daži ļuvi nošlēkā. Un vēc odkotājātās, salīz nošīs, šķedres nāsta unis tums eksperments, izslēdz, o texim pazinijuams, ļoti intrasēn, platīdies, kā nekās padīs īvānesi vrūk. Un kā tās ir pūtīvātādas, fantāzīs, pēr tuak, no kāmas ir bājās. Sarejār sāvējum vādītājiem, bija žinu izājātsinu, pāties tēt vāsā o par leci, kā tu neandviju daesītād, ja no tiks tāst, no tiks tāst, tad pamēģināt, frotums, no tāt arīs kāntā pozīci, bet nav jēn spēr, vēnst nav jēs pējums, jēs nēlekamst, tēst saus, jo dzpēcīgās, pār leci, un tas kūt sākī, skrivalēz, kā tu, tad kādot, kādot zvairāk vādītāj, vārāt lioties, panimt, brijīv laiku, savnori, nesauk savnori, brijīv laiku, bet šotat dzīļuodārbu, bet zīļād arbu laiku, no vismās bijažāk nekāmēs, tu odrošen, kā tu spēc pēcēs domājums. Ja, un interesant ir tas, no, videi mēs, reizu, četri 17. sekundies, uz nav ešās uzmeneības darbu laiku, tas ir tik arkārtīgi, bieži. Un tas parcerā ir dēļu, tā, kad atnāk, cāc atnāk eipas, ješā jā doma prātā, man vēl vēk tam arīs kstītzinu. Un tešām arī grūtu, tais un ospāt rubiši, nā tikai pretāb kārtīja pasaab, bet arī pašām arī sevī. Es pēc grūtākies. Es pēc grūtākies jā. Bet teis un tādā, dzeljā domājšan, mes un jāvērmi, et kāties seltās, plus to, ašās prātstāvāk, svojā flostējā, prās 63 minuots. Un pirmās, tais un ir grūtāk, aš taisies ir līdzīgi, ka līdzmšīnāj pācīlioties, patērējās izvējāk, dagvijēl. Tiesi pācīlioties. Nē, mēl līdz patīkā, būrā nebra unstāk prēp kurām par manjām, ar jēp kurto interakciju, nizmant un jūtā, un trīs sbāk līkum, uz galine stāsirkā, jēp kurai rīcībāj ir pretrīcībāj, jēp kurai reakcijēj ir pretreakcijīv, nimes sākam, kod komainīt, nūtāk parādīsies, kod kas vietā, kas varbūt mēnās izpīst atpakaļā šotē, mūs lāmum varbūt komainīt, varād vās sālaepizot par ubražām, ir kstīt. Darb sāru ubražām, šit vis istekta, sāk stīštīja bridī, kutus sāc vādīt kādu. Jau sāk līmiņu vādītē, jau labāk vīņi māk nosprāst ubražas. Būtībāj ir tāk, nēmāst jau sāk tāk vēs līmiņos, jā cilvēkt naviemācijas, nās prāst rubēš sāp sāv laikon, sā uzmītim, tas enkār nav espējums. Un vādītēs modele, tu kā vīņš strādā arī sāvajā komandai, un sāviem citiem koleģiem citiem vādītējiem. Un tā ir līla lād dība, jau vādītēs vienmēr ir tādā reaktiva stāvokli, un čiem ir lītēt reajā, un viņi prātsa nav mīriņi, sun šaudās, šādā prāts tāvokli, dīvāri vienkāmām. Prēcējie, spogulstas domāk, tas etie štāds gan mūsu, aizņem tībair ir stās, pirmūsu priörtātiem gan arī mūsu darbini, jāku stressu. Es esu arī ir kaut kas, kas no ir stās, par to, ka mēs pieveša mūsmenībun, un par kūmēs, cepamies, vē par kūmēs runājām, tur protams vēs alstāst. Viet mēs leidzvopasīm, rūvobi, žām, ka praktiski tūdārīt, nūtu vienkārši kalendārā jelīdz, bufer zonu nav jēnām nesakipartuvo, to mēr labāk ir stāstījā komandā, un daļīties, par to, kā tasītās sveicāt strādā. Pērāstī man prāt ir labi, šāds par, mēņi sēvēs, pām zām, nav arī parāk lielši šokt nesēl, jau pašam ir grūt mēnīcās par, gurnu vēl pieridinācīt. Bet organizāci ļoti atrpīlāgojas un pieru, to jau pēcīlīvojī gan sāvā, pat sāvā praksē, kad sāk spraustrubiši pāv laiku gan arī strādājotā citiem, tad, tad, tad, nu, sāk, teksime, tu, kad dienes pirmāstu un da, ir kādām konkrētām darbām, ko vadītās ir iepeks no olēms, ka viņšu darīstējā laikā, jāk kāds, tējā laikā piesekās, tad var lūkt vēr šīsar pagaidīt listbūsas desintīm. Un tādā vēnā cilāk. Pirmā robraža. Pirmā robraža vēr šīsar pagaidīs desintīm, desintīm, taisinījā rīslākti pazinņojumu, tad vienkās šī nevēt vēl jā epefton cātu, nebītās. Un zīnām, jē nepiecīšam, uz uzlikta auta, adbīl dētājā vēs tatusā teksime zīņojumu, būs pieiem, desintu, se būs pieiem, zīnbis to, uz tad arī adbīl dēs uz zīnām. Mēs būt pozīcīs, kur ir svarīgi, gydītāmār kādse, lūtī lūtīs sērakis, cera, i pašām, pašām, ka svīt vartīk cauri. Es bēms, ka pašām, vādītājas vaj partners jā ir bērnie, var gadīties situācijas, ka nepiecīšam, teksime pācā auta, vānu vajkā. Tā kā sāktar tū, un šajā procesā, par tūrūnāt, stāstīt, stāstīti ir ir pašāopīrēc, jā ir grūti, jā ir grūti, sago bāt švas laikos arī dalīties, jo vādītēm svarīgari, teksime rādīt, kūnīcīs, cero vēcīgs. Unājacināt citu sēri eksperimentētētr, tūr, un težēj svadītē, bēdās, ka viņi saniim pretestīji, putieši nosāvā vādītāj. Un arī sāvādītājā var piedāvāt, to vēk kā eksperimentu. Jau kursu par robižu, nosprasšan. Kursu par robiž, nosprasšan. Jau vādītēs, būtībā, grībājai viņi derbini ekspējis, afuksēties derbām. Un tas arī mūsri atsās, kā smūs bāls, ir viņi nepama tots, jo es kāvādītā, viņi mā aras, nukri bija eslājām, derbini ekspējis, afuksēties derbām, jo tas rezultāts ir pilnīgītādāks. Ja, tas jau vienes pretviencīvājāt, un jētu pats, sprāud sāv s robižu, vienu asek sāvu, vēdu, kāds strādās, tad jātvāri, praktisk vērsāgādīt, kautu pretīs, saniim, stu o pašu, un derbini ekmācijas esniteverījā respekties, un derbini ekruvobiešas, un zdomā, kā arī vērād, būt bāls, portuoka. Ja esņem, šubrīv, un derbini ekāriniem, zbrīv, un jēs neadbīl, da esi un derbini ekāriniem, un derbini ekāriniem, un zdomā, kā ir stās, un zprānu atiekumi. Nukri mēs istāstam, kā esi nuatiek, un kā es ir luams, kā es ir konkretās situācijas, un zdomā, un rātkās, tas par komunikācija, kā pastāstīd, nevis uzstājasi, ko edu informācijas vāku, mūvākur, culaik nesprot, kas notiek, apēc vadītās necē, kā kus ir notiek, svi stīt cema, jodor negi, jodu, jodu, tā atrto visu, iz saproti. Ja, bet redzik, paša māri jās cādār sevīj, jo vadi tāiem šķiet, kad jāvīnš paniem stundu, norīt lai izdītu, svarīgāk, ko tas ir paniem bīv, tad būtībā, turties šām ir jāsāk ar sevīj, jo tas pelnīg nuoteikt, nav bribais lāks, būtībā tas ir kāk un tīvļu, lūt, lūt, prāsīgs lāks, un bājām nu acītu reakcīs, cītu var arī reajadļietīs, tē var gadīties, un tas ir pelnīg normali jo pēb kurām par manjām, acīm nusākum ir paštaikums, kas tāts ir. Vienmēr tā par leicīb par tuotīgs svarīgi, vadi itzā uzmību, no es tīpļinās tad, kad konkēt es darbinīgs, nus jāgad imājas par vadi tēm ir nāiem, pie rādcā resultātiem tuotīgs svarīgi, ir spēt regular foksēties, un te rezultāti neis bēgam nāk, jā, šu laikutiesām izmantua dzīļiem darbām. Nē, no to jā no dzīvs, sapras tāres, kā frīlancār, sa slūt labu to rādcājais, sa šaudos pavairākiem darbīm, no vis tīc māk cietīs kvalitāties, neizdri, štās leicīs. Un arī mā pirdzētī, vadi tā, kas ir nosēvojos to laiku, vienmēr iznāk sārāt, kād, kād, kād, vēdu, vēr kād, vienosinos, vē izdri, ir liet, kur var votīluks toši, kā rāju, sies gaisā verlāmumu, tā, tā, tā, sivinu vienu, mums. Viņu su nēm, pēr praktisku, atkal, šudē nesmēn, praktiskais, piemāršu nārī, zdomāk, daudz vēdītā nārī, pēršu nārītā, liuoti variegūt, no šīt pieridz stāstās, skād, esi pārdu, visi sveiksmis ir par unāp sistēmām, jākā turīs sērūnā sākī, atās, atāmīch, habitz, jājums, kler, sārīru unāpāršīm, sveikstēmām, kām sveidot, šīstējā būs to šās, sīstēms, kas būt tā, sīstēm, koto jētē, ktu vadītājiem, uz sāk, tvēj vēidot, nēmot vērā ar tu informācijas, plus, mēr, ko uz reistē, o kā vadītām ir jāsas, kās, jūtur ir gandarbiniek, jākāt vēc tūks, ar vadītājā, vien organizāci, tūks, ar realtātion, gajdām un mērti, jēm dātālāk, kā tūs, sastrukturēt prākties? Prākties ir konkrēt sleiets, srekurāmies vienmērš sāku. Viencīt tās komes jauru nājām, ir izlēkt vīšu, kas novēršu zmeneibu, vīšu, kas lācārā pazinjaujiem, par jāvnojepastu, par jāvno čātu, par jāvno, izlēgram ziniu telefonā, tas vīšu novēršu zmeneibu, tā kā vienmērš sāku ar tu, kā vienmērši, izlētši izliet, ir mās, tad ir svarīgi kāmēs tādēm reipast, būt iubām es sleilāk, odienes dali pavodameipastā, un izprastāši rības, tā kās ir singhrān komengāci, kās ir asinghrān komengāci. Jū vienīgā singhrān komengāci, ir sād kāmēs, etēvšu, būt ir dūrū nājām, klausītājām, tājā, vēšu, nebūt singhrān komengāci. Telefonz vantvar būt singhrān komengāci, sāpūt singhrān komengāci. Etēpās snausi ir komengāci. Un uz eipāc nā uzrez, jaad būt šādām ekspetācijām, arī nebūt jābūt. Arī, šis ir gārši ir rādiski dārta. Man četko tas ir rādiski, kā māmēs sama no nākos, a kā štās par gājādām, par to, nū jā zina, jāk vāc apārīs, pēj uzlikkā citinē rādiskot, es izlisīs. Zimintā arī, o gadīmu, un esu, aklād, pavīs sem nesu. Neskājā, mēn cilvāki, mēs rūnājas, par to, kā vīni sagājda, kā citī, aad būldēs, jā nead būldēs, tas sainiem zvāna par to, kā tū nesad būldēs. Man četko šis ir koks pilnajik, kā es izlisīs, rādiskā, kā asinkrān komengācijāt, sāgājāt, kā cilvāk, sād būldēs uz rēīs. Tā, atstāt šo šeja podkāst, tas vienkārši, no parējājiz. Tas no parējājiz. Par to, etiešām jārnā, man arī ir bijuši situācijisk, kā cilvāk, svanā, un sāk kā vētu redzējā, man arī pāstos, sākā kā tūs 3 dienā, kā tū manu jācoti, ir svīs 5 minuotēm. No esabstīš osvienos, vēdās ar pāgēdīs vieniem, jā var un, prātis 90-50 % uz gadīmu, tas var pāgēdīt. Tas vēd pāgēdīt, tū lāpatz divām nadējām vieniem. No es parēj, lei prodās, bet jūs saprētād jām. Ja, tad dronājota, par visu tū, kā cilvāsījā, rāsījājā, komunikātījā, šējītis vispāru, dar būrganzēšan, uz kā tūs kā texim, lab salīdz nājums ir man ir madrēs pērēdz ar ar rāsījā, prozēs. Kandienā, kā pāsau tījums, nu pīnims, ir apāsījā, pēcījā, pāsījā. Vā, pāsau tījums, es kād, brodā ar rāsījā, uzņāms, nekā dnerižu o pietos, produkc, ir dnerižu ori simts, produkc, vienmēr ir un ir par ar rāsījā. Jū arī mūs prātam, lai parslāk tos ir vasel virkcim proceskam, injam jā iziecā orlē parslāk tos, kas viss paniam konti oenetļi. Vūtādā vēdā, entās reijas simtiem reijas, dienas leikā parslādzoties, nabrinums, kā mēs pēcam, dienu pargruši un ir sajūt, kā vissudienas amstrādājšu, niku o daznās amisdurīšu. Tāk apirmais būtu organizēt sādārb, tādārb partijām, līdzīg vēdu dārbisku opā. Pienimsim apastu izprēcēs esēšan. Un apastu nav uzdāv mūs sāreksc. Liekās kā apastu rūznēm sāreksc. Bet pūtībā, mums ir pašēm sāus uzdām sāreksc. Kūram es eliekam lietas, no dažan dažādajam avotiem. Nē, sāpūltsēm, no tā kas ir komais. Es esam nolāmu, ši mūs dzeljādārblaika, no tā kādēja, epe strīnākus, jau epe stās akrituciju, cioāk prioritātis, un ir svarīg, viņu sizvērta, kontekst ar savējām, bravis kātrītu kātrā vadītāja prioritātēm ir jā, jā, eik jau jās uzņām prioritāties. Bet epe sts ir darbīgs nevis uz doms arīks tas ir vienes. Tape cēja ideā lāga dīmām, izpār vadītāja sēpa, skadītos, dīvstriīs sīs dienā. Es dzirdāja, šo tepieniem, mums, ka visi te epe strs varīgi. Mini visi ir svarīgi. Tas jā, tā, ko tiktikko līvot labats, poglīvot, kas tās prioritāts, kas tās ir tiem mērti, tā tā, lai, tam visam ir līlās saka, vai tū visi dienāk pāvēdād, bil dot reaktīvijos eipastīm, vaidu proktīv strādāpies, saviem mērti, jaim prioritātē. Ja, ja, on galājās, ka visi ir svarīgi, bet cikvin ir svarīgi, ir protams, jau kā tur vienu indudā, lai epe stās, un šķis svarīgi, bet kā vieni, šies ir jās visā pāreja kontekstā, ar tū, kas ir uz vadītāja, pāplāts, tēk, simtā. Un kas arī, intersent, kas notēja, ka reipastīm. Liekās, kad es atvejšē eipast, on tēk tu ziniem atbiltejši. Bet pārs arī jau neir tāk, ir jiek, tu špiec jau neipastīm, es niņš jāt rīzlasu, saprot, kas nevaru atrāt, bildeit, mābūs jāt, būs jāt būs dvēlāk. Neilē, kūņš darb sērekstāk, uz nuzīm ekiem, ans prācīs leikcens jāsāt sēretēs, jū prāc ļoti, jēs tā jās par mums. Prāc, vienmēr censjās mums pasarigāt, no kaut kākas vēr radīt briesmus, pēkšņi pārštēk mums. Un jām esni, kūr nepēfīksējiem, tūkā uzdām, ka neistīram, to eipast, tēt prācīs leikāt biežās, pē vissām letām, kur glabājās darbī. Un censjās mums visādos vēdos, slak dzīvote jā, savā nooklusējimā, katā viena ļoti ļoti daudz darbam, un bēg bēgās nezprotā, kā vēs tīk, tā rosmīg pārgorsi no tā vīs, leto vīs tā cērētos, mums šķēt šķes ļoti ļoti brīnščīgs, jētēkums domēt, par tēm rituali, mes jau mēs letarī par tūsākām runāt, kā cīs kutītos vadītā, tāc labstāc, nēdēs parštkā vienim, kā dēcīves zinu, cēl vēks, kuri, pinļen, pinļen, cēlēks, tāc atīstības mērļu, stādīšins piru, tā šu, sākārtos, zļien, zidkās piekļienās, teks mācās, vē vienim, kodz fokusā, tēs lāks, kā dēcārtu, sākārtu, sākārtu nākos, šo nēdē ir līloptimismu, kā vērēst, o viz izdīrītē, kā tēs šķiet, kā zvara būt ir ritual, kā suor palīdzēt sākārtot. Sākotr tu kādē ritual, vizpāri rveidzīgi, jū apūtībā, ir daba pastātās likumu sēntropī, visam ir tendensus kāos. Un nā viespējams, kā kū vienrēst sākārtu, un tā geta sirkārtībā. Tā ne notek, ne mūs mājās ar drabēm, ar draukiem, nē darbēt tā nekur. Tā vēc tēks, tāds supervaru un jā spējā, apsēsties visi sākārtot, un tā dēd 3 manišu cīvot kārtībā, tas vienkār no tā espējams, jū daba pastātās likumu svīstnozime, kā vieslājā kri apiekārtu. Un vieslājāk ne dā ods piekārtu, jot vardīvot arī tā dā lūt mīri gāns, tā bila sējuta. Sākotot kā sirkās, kur kā sējši, kā kurā vērīdīs piekūram, letām tēšos klad. Un tam ljot nodarši erituali. Un vienkārs rituals, kās tāds ir vispūtis, kā kais kais palīdz ir kātras dienas, no slaguma, no sleikt dien. Tād 10 irīt visi kur ir piekārtu, darbīni sākotu vienā vietā, ist ir itpāstu, es ir visu sēvus postit lapīnis gālvo, sālikt vienā vietā, kur glābājās projektu un darb. Un 0,5, kas pūs rītā svarīgākais. Man pateikst rādātā, bet stād prinsip, kad ir viena svarīgākā liet, ko sīdz ir īšu, ciljā darb, blokā. Un tās ir nevis kautkas, kas uz mani kliet, un kas mani prās, bet kautkas, kas viždīs uz mērķiem. Dīves liet, kas ir arī svarīgās un jāsdar, tās notiks pēstām, kā es pūs rītā darb, blokājās pabeigusi. Un 3 liet, kas ir mē intenēc, tās ir mlai uzturāt, uz vokavīs pēr ritēn turpien griesties, par es tās ir kaut kās jāpērakst, printratu, nājumu tā tālāk. Tas būt tā ik denā. Un nolem, to je peši ir denā. Lai varātu aizvēr dātā ar ciet, un prāc sāprot es tagi turāt slekties. Darb, denu, bet jās es pēc sītiem sākūt pateikts, kā ljābalsī, šāt daun komplīt. Ties, un brīnis šiek sītā valskutu. Fizīs skriej pas, sāk mani šiek līlāk, ko ties, sāk mani kārīs, skrie nājās vēr komp, pēņem un līdz, uz mājām, mājās paspēsi izdrīt. Pēņem bērns, no skolsē dārzien jās skriejās, tad jātēs, tad jāpēt visien kūpē, tad apkādien desmē, tiem pārguris, tad atsēr, dātor, lai adviju dātu zēp, s tiem vēr kaut kū izdrīt, no es tagad dramatcē, bet zomāk tā ir pie teiko š realtāt, desgun realtāt dādzi, kā svel, apkādien bija, nepucin tiem vēl būve, kaut kād presentāciju, ka ka mās dienes? Pāc jā, viņi to nedar jau, ja prāc nav saprēt, skatēgētā izvērās darb dien, tad viņš turpienā, mālotun, domāt, nāk cidu mostās cilā, kā okšā man arī pašājā tarbīs. No, lūk, tad tas labākās duums, tas labākās duums. Tad ir labi, tūrēt, tiesšām, blākus sev lapinjūt, kur pierks tīt, lai nemēl jās pagāl, un vispārik, denā, parās blaksman ir es to salspuri, pārking lot, kā, kur no, no, glabāt duums, kā siesšājās prātā, bet, kurāmēs šobīd nepie versīšu, es jau es dar koko citu. Viņi kāšlē prāc nav mērās, kāds, šis ir pieviksēt, nes neesmīš sīšu. Tad paritu, alemru, nā, jot, vienstīklus ir dien, kurāmēs dzīvojiem, otis dzīklus, kurāmēc dzīvojiem, nadeel. Un kājot, un minēj saplānot nedeel. Bet, daudz, dzīc zīt zēl vākar iplānot nedeel. Bet jau tēm, bet kādiem, prīncīpie, mēs plānot nedeel. Viņi, bet, pieviks, pējēt nedeel, pievienāk piektīn, un aski, ka daudz esu savu plānot, ir škēdiskā varbūt 50-90% no plānot, tikai izdrīt. Viņi, es plānotiem ļuotatādā, leilāmi ilusi ļām, per to, komēs reismi izdrīt. Bet, realād, dzīvojiem, mums vienmēr pievēt, per to, ka realātāt, no te, un uzrūtās visi koks jāmas, kas vums nebīmu uz plānot. Tadēj es pie, nedeel, plānotšanē, pēc prīncīpie, pā kas ir minimums, kas man ir jāizdērši jāni denā, lai es jūstuos, ka nendeelļu biju sveiksmīg. Tadēj, prīs prierās lietas, prīs citas svarīgās lietas, un piecis lietas, kas ir jāizdēr vienkārši lai uz trēt. Un protnams, kad panendeelienāk daudz, kas citas, bet, šīs lietas, es obligāt izdrīštās, es mapnēmies, tas ir minimums. Jā šīs minimums ir par lielu, pējēt vairāk, sanda es un regulari, pat minimums nav izdrīst, dan minimums ir jāsimazin. Bet jāno nāk listāj sējūt, kā tas ko es apnimuose sistr, jo īpēš vēk smīgiem metētīiem, cilāk, mēr tēnēt skatīties, nākot neus prīks, uz saviem mērtiem, te mērtiem vislāt tikātā adnās. Pīltervien lielāk, nāk jāvon, es to īpaš pēcīvo, vēdot pārdošan, kā gācā nav pusē, mēs jā domājumu apanāk, mūgād izlēk mēs sātānās. Ir būtu izkregularās, kā tas ir tū, kas ir sasnēk spāveikt, svo tas ir rādos pēk smīgiem. Tā spalīt sā Organzētes, nēdēs sieturos, laipālecā, tas kvēri gās letstīgi strīts. Prakts, ir tādād regulari refleksīpar, to, oks rizdarīt, to vēc dienzgrām tā vē, kā tu jās, sektu daļīt, es pāt vēc tā dienzgrām tā ir cilvāk, kā mīr no, tī, api ir iesu atservas, tā sārak stugāvā, visi sā vies labās letst, tad uz dervīntu vērs. Tiem, kas sāk, viņu visāt sāt sēt sēt sēt ne tikcū, kaut kūri rī apēreks. Pēreks tīsšan arī sadribu jās, ar mūsumācineiem. Tā skūrūn kā pēreks tītas ir kā tirmijā izvēlas, sāusi ideālai, es pāt vēršēri patīk, rāk stītas rūkū, kogend man digitalī, rīs darbēt, es sāprost kas man ne deļa, es varīks sužekstas rūkū. Ir cilvāk stodār vorddokumentā ir cilvāk stodārā, darbu vādības rīkuvas, pime arīm klika, pā vajāsena, vajā kur nu kuršvajā nošana. Tā, kātram ir jāturīt savus rīkis. Rīkis nav tik budisks, nav mums obligāti vislējā kēmiklējā un rīkī. Būtībā jomāzāk rīk jola bāk. Prākā. Stīgā, grūbējā, tekt, nalēks, aizmērst tev, kad rīk, ir viņkārši tekst fāils. Tīšmātu, tā vēļi. Tev paši nav ir kāopājā, kās šobrīd leilējā organizāciju, mākšas vienkārši piedāvā. Pate, jā mākšas, līgā, interliktā, rīk jūdāt ir dažas ar palīdzēt sākārtot šīste. Jom prior tāties, gant, su neģēļi spāršs, kā tu su viskustavīd jājājā vēšu tikai ir praktiskrituāl. Tīštā, paši mēpies leidzās, un jāpsejās nēs, daru un tās 30 minūts, ko vienu piekģien noslādzu, ots vē primģien norītā. Vada ļītājis veltīs, lai sākārtot, sākārtot, sākārtot, sākārtot, sāk nāk mani deli. Jētāp, daudz vairāk laik. Tiesam, nū, tis priporcinā, daudz vairāk laik. Bar tu, kad tu alabāk daļīt, tas ir ljudlāps jā otājams, jū, piekģienc, dienc, bija gās nērēt ir tā, kad jau vairšt nauspēk, vairšt un vēršt un ir padomāt. Laps brijīd svarēt būt piekģien pēc pustīnā. Piemēram. Vai? Nu, tas būstājā, jāk ribās lai nūslādz, darb nedeļ un varēt, uz tiesam ats lektis. Laipan edēs nūgali nav jā domā, kas man taget nās agai nāk mani deli. Jā galīgt, tā nevarīt piekģienā, tā dvēd arī tümdiena, no rītkā pirmo alīt. Man brāt tomā ar labāk ir nūslādz lektan deli. Nais vērtu izmantot laikolē, atpūstos un laipīdzīvot pasaulē ar pustērbuna desi, nīs nūgali nav ne domā. Kut, sak par sēdīm svakar, nē deskārtotājams dādud ljudās, kur, sēdīm svakarā sākot, nūtrijams sāk strādāt jū, grib saplāno, cipīlnu ne dailej. No jā iznjām pirnidiena spēcpus, dīnvē piekģiena spēcpus, dīnu. Šim darbam, no esad nēlil ir unītos sākot jūsies, espāt turāsum bijusi, un taget es ir rādzu, ka tā ar tā dendensītlē nebūt pirnid norīt, sāt rākums, tu vienkār svedens vakarā piesēd espīt darb. Man par esti ljudi želkēt, cao aki tā darījo, ka darbam, ar būt stēšām ir vajadzīgs, labāk, to, mēr ir nosleikt ne dailej. Jā, un izdomāk, ja tam visam ir līl, no esad nūtrijams sākot, nes plausos tevīm, tev laiks manetāt sajūtkē. Tā ar stāmām, laksas, uz manījami, kā ar domiem, tik ljudi labiemāk patēkt, mūkās tā sledzikām, mām būs jāpējā šūzmanīb, nes domēn, uz ljudi tā ar kata sērļā rījums, no ir nūtrijums sākos domēt, pagbēt vajas esam vispār paskotījies, kā darmā ne daile, vajas atskotījies, kādu bija manīb, reakcijā ne daile, vaj, kā darmā ne reakcijīvēt, reaktijīvēt, proktijīvēj, vaj, šībrijie, uzmanīb, man reakīvēr šobrīt šailītē, vēt domētē, jaakīvēr šitēlītē. Zdomāk, tēr ar kātik būtiski jaotājami, domējot pēr mums kā vadītājiem, indudāli, pēr sēvi, kā patēs sībā viss tās ir kā pasargāt vējīz vēdot, sēvi šoti, drošotā, pukurātu pācavāriem būtu, viss pirms, ir tā ietekm zona, tas ir tās kutu varītek mēt, un tā dviskus ir apkāt, no tas mēnās, un to varbūt pat nevartiknu, ir tās jētek mēt, un kā dstuvākās, leidās tālākās, bet zomāk, tas kutu varītek mēt, tas reās pēr pārvāldīt, un tā darītās lūmā, un tā s reīcijībus un tā kvalitād būs pilnēngī, jaakīvēt ši reakīvēt. No, zdomāk, tas gaunās jāotēm, sarku arī šo epizodnus noslēks, bet mēs tālāk vēl torpienās mūnāt, prvādītā lūmā, jaakīvēt, par tu vādītā, paties o darb būtuību arī parītno šīste speciālste kurpēm, uz vādītā kurpēm, un par šotēt strātēdisku, un vāmāšinu, zdomāk, tas arītād, tas arītād, desgā liels kopšan sakmens, kā atisti, šot strātēdisku, Vajāые vaite, Ki, on galjēkku silkā! Šit지, korjēmствā investiures ne upik States forma, Bareimam, Kas see 핑ā, ぁmilis ardā transcendši. Megs jau varu jākies, un krep provimmit vāsīš, kā domāts, kā teļis, kā domāši notētā, tīst ar laik, un pamasām, tas tā nevaru uzreziemācīties. Bet, ir būtis krunāti ir sāvadītā, un izprasthu uzņēmum, strātēģīv, un kā es, tējā jēkļāju, jās kāmām, komantījājās, un kasmums ir jāderlēj realzētu uzņēm strātēģījī, izprasthu, kādēģ uzņēm, šāt strātēģīr, jums unājumu prvīdējē, elīmīņu vēdītājiem. Parastvīņi sēlīznoši māz spiedlās uzņēmum strātēģīs vēdošinā, bet vīņi radīģi par tās izpīlīšin. Tad ir svarīgi izprasthu, kādēģi strātēģi ir šād, un tādā vēdā varī māsīties arī strātēģis, domāt, sapruotot kādēģi, kādēģi, laimum tik pieniemt. Man prāt vādītājumu būtiski arī pašām mislēk pilu vēdoties, lasīt māsīties, negājīt, kad uzņēm, uzņēm, šād, siespējis, neks, jo rona jād parītakimis svarām, tad tāk ciklābēs izprot kā vēdu es tātēģi, primām, kā tām ir no amēnāsat kriīgs paša. Tad ir uzņēm, sad ir būjās ideāl. Tad domājot par savām priartātēm, man lūd patīkā rī, izvēkt tādu uzdāumu, kād, šo vēdītājumu pašām ir vērtejīt, gistriītu naryjās katrās als komandas. Pirmais, minš, sa, lūd skājad nūd definē, kāds ir manz lūm, sviņš mēģis. Kapēc man lūm, viss pār, eksistē, un tik izvēdot uzņēmā. Lai, sāst nekt ko, laizdēri, ko, parēst sida vienuos, maksumas, vienā maksumas, dīvos, teikumos jāspēj nūd definēt, lūd, lūd skājad un pretīzi. Pirst ir, kād, fungcija, organizācija, eleviņš, reilu, sātu, meģis. Kapēc esi, šē, tā, sum, kād, nū, vajiep, kurš, kāds, būt man ālūma, kapēc šī lomis pār, eksistē. Tālā, kās, sāst nekt, šo ziem, vajz, zaujīzni, kapēc man lom, eksistē, kād ir būtis, kā, kē, iznā, kā, kāds, ir būtis, kā, kā, sātu, bilības. Tād, norducēj līdz, trīs maksumas piecām, sāri, kā, kē. Tās visi, sīri, jau projām, lai sāst nektu, piepīl, dītu, tū, kādē, lūd, viss, pā, eksistē. Un tāds, kādote, esu, šīm galenejām, ant pilbībām, mē galenejiem rezultātiem, saprest, kād ir sosie projekti, kas aizved, man, un man komandu ličiem rezultātiem. Un tur arī vēdu, es tēs, kād, ko es sāutspāra lielējām akmeniem, par es neizdomājšu terminu es neceroz, kuras pirmoreistu, aizla, seibet, tis, kā plāšu zinams. Līlējāk meni grāns, un smī opis. Sās mūr todzirdēs jā, mē lūd, vēr padlīties. Turgi, o tintr santa, nalodīk, etiem es istēl oemies, astīklā trauku, astīklā burk, teksin tā, kā par es tī, kas par es tīdienz gaitā, vis reaktīvās liēts, kas ir atgūdētu zēpa, stīm tur, Ďot, izdīt tā, arī smazos darbinu, sās sās par snelltīm. Tā, arī sabarām pirmas, ar traukā. Tā, arī kā kāds, liēts, kas atri, arī, arī, arī, arī, arī, arī, kās ir tētī, uolī. Tēt pavīšu snelltīm. Un tā, nūjā pietik slaikat, tad, kad es varējš, tad, kad man sanaik slaikat, laikka edas, laikudamas Reachas šumoop marit es presas gragalja lius 아버ĺi vēs musicianadalja. Lābiem, bet metafor, bet no tā nalodīja rakmaniem un smiltīm, uz domākad ļoti daudz zīmada, jāma pa jēdījā no jēnās smiltīs. Tērštā, arī tepēc, ka ir visu laikas sapuūt, sumas šķēt, no nungribas šēja apotkāstā šot patēk, tad tas vienkārši nav ok. Jāv un cilvākām, kur lūvama ir susnēkt organizācija, būtis, kas un strātēdīs, kis varīgs, mērĺļu visu dīja, no pāvādā entējā sapuūt, sēs. Jā, tas vienkārši nav pārēz, un kaut kas ar to ir jādār, kadām tas ir jādrasējā, vē, no pašam vadaitājām, ko izbēžējā, narejsavā strātīmās sāku, bet jums ir tiesīgi. un tiesības patēktu ne. Pienākums. Pajā, tāt bai manti, k tiešām, šejas apūlcējēr jātrots. Ja, par sapūlcēm, mēs notēju tūnās, nākame episodē. Valēra es patipinot, par stīklā burku. Tā, tā, tā, mēs parast pīpēldam stīklā burku, mēs izvinaiem. Tā, ir altotototot, iztēlēmēs atkalta apāša stīklā burku. Saleikām tur pirmos leluos akmenģis. Tas ir līdzījā arī teks ka viņš vēdvas ēienu. Arī teks ka viņš planuvas, sav projektu, viņš sākar nasosiem sienām. Lēl jāk mani prīrta arī projektit nasosiem. Tā, mēs sākam. Tād, jēmēs bēram iekšā uvoljus, viņš sābīrst starp lēl jiem akmeniem. Un smiltas, ciknu viņām pietēk. Lietas arī sābīrst starp lēl jiem akmeniem un vēl jiem. Un tā, dā, vēdā tiesām ir izpējams pēpīldīt, šo stīklā burku, stīklā trauku ar pirmām kartām uz arīgā jām lietām. Un tā, sībādītājiem būtīvā tā, sībāņu pienākumstas, ni mīr jādar. Un jāmodelēs ādri, cībāri, sēnderpīkiem. Jā, nespilnājiem piekīt, tē, o, nevar būt kā vis ir stēdzami. Un ir ar kār tiegi jāsargā sav uzmeneb, jo tiesām, zīvējams uzmeneb, laikmētā, kā vis piepresa. Un tā, tā, sībās, kā mēs paša pieveša, mūznīm, kas tā, dei mums, pati ie sīr būtiski. Var, vēr, vēr, tā ar es redzēja izgājums, gāni okes redzēja, sīr, tā, diespēja, aplikācijikurt, var, izklaus, to izmējte aplikācijikurt, var jēvadīt, citē, var gādīt, kūrā gādātu, izzīmums un cik tie, vēd palīt spēr, itkā, pravizorisk vēr, šis mē, nuskati, es video. No, vē viņa, mēd jēg, no tā spazgoda, tā, stundas, kū iz pavadi, kot vē telefonā, skatoties, kā, citu, cilvēk, pieruci, kū gādā pilniks, tūbā situācijā, un esportu, pasmējās, būtas nūdzēs, no vanzizīvs, kot kād dreszēļu, no dienes, un, un, un, un, tad, no jā, un arī, tad jēt, tū pavadi, tē, smiltīst, kā, ods laikā, atkal jād, dreszēs, pēr, šī, jā, tā, am kād, pēr, tē, sībāt, dermānt, sluums būtībā, kā, tā, dermānt, spienesums vē jēg, un, miz domēt, tas šī, jā, tā, un, kum, šodem, par, nā, jā, mary, izgā, labi palīt, skārtot, saprast, šot jēgas, jēgas, un autonomi, jā, tā, mums, pē, itk, mēt savu darbūn, zīvi, jā, tē, un, bēgāt, vēr, pazā, vizpāri, agu, kāpēc, tu, nā, tū, darbū, kāpēc, tu, darbūt, darbūt, dāri, un, prūtums, kus, sada, kā, tū. Un es arī cīnās, svišlaikvēr, tū, kā uzmeneibu, grīb, nūnāt, kā, tū, kā, tū, kā, tū, grīb, sāņem, to, atra, dopameinu. Un tas ir jābzina, sā, vīdēt tā, lai varātu, inos arī, tādē, līd, svarīg, prūzmenību, domāt, kā, pēr, tād, kāpēt tāl, līdzīk, kā, nautu. Mes maksājums, sell pirmajums, dienāk, a algā uz rēs jēl, kļīg, jābzas, būt vislābākā, es kā, darīt. Un līdzīg, arī jā, uzmenību, mes uzmenību varam, jēk, gūlīt, mes uzmenību, varam, tē, rēt, mē, iš, čest. Jā, mes uzmenību varam, jēk, gūlīt, vēt, tē, rēt, mē, šķet šo ļoti būtiski, acerētes. Jā, mā, grībāt, to, sa vēl turpināt, ar tevišu, sāru, mē, šķet, kārījā, mums, klausītājiem, nātika evadītājiem, bet, zomāk, arī jīb, kuram, kurš, šķo, no, klausījās, šis bija ļoti ļoti vertīgi, no, tā, stiešām ir tās, per to, kātad mes darām, to, sa v darbu, kā mes, isprūtām, to, sa vlūvām, kā mes, planujam, sa vūdījānu, nēdēlu, mēnēs, un jā, nātās, ko, sa, paniam, no, šīs, epez, zād, sirku, nozīmē, sākārto, čot, sa vuzmenību, bēdūt, sistēm, sa, sapersas, kā, tās nebūt, mūžīgs un, vēdūt, rītu, auslai, atgrīstu, spiešīm, sistējāmām un ciks varīgi, ir potiešām, kā, jā, strātēdīs, kīs sapersas, jā, pašu, stikl būrks metodu, stikl būrks ispratnikā, kā, definēt prioritāts un viņa spīl dīt, nozīmēs, arī, vesaniem, to jēgs, sa, jūt un augrensku sājat, ko, rebu uz rādzēma, darb rezultātā, un nāk, mē, epizodēm, es turpīnās, mūrūnāt, per to, kā, palīlā, palīlā, nāk, šot saviet tekmījau tā lāku, zāruka, palīdzēt, deli dzēšin, zkarbējā dzīve, kur tu, nu, nāts, šīt elāmumu, vē, piešīste, sajūtas, kā, tu pat, nevērti galānt, teopatur, vēg nevēg nevēg nevēg, situācija, tei galāt, hevercilvēk, tevēr komandas, kā, tu varītu, to, aļētu, on kā, klūta, arī, strātēdīs, kā, kā, mūrganzācijā, kā, kā, darptu, palīdzētu, par šodēnu saipizodī, es domāk, šis rākārtīgs varīgi, nuodarīgi, nu mūsu, vadītāju, akadēmīs, vadītā, tīstībzmēneša, laikā, no tektikvienamiesa, knoklosīties, prbūtēv ir kātsu, nuo vēlējums, par šuasadalju, sācār savi, vadītājiem, kur šo episodīku, nuoklosījāz. Ja, nuotējit, kaut kās nozidētā, nu arizanej. Vismēs vienu liētu, jēvies. Kaut vēmā zāko, liētu, jēvies, nu, viskoma, šeim pārnājām, radīs ļuot liēl, taks ir rezultāt, un izmāņas igdēnā. Un tā savu kārtu ar motovēt, nēm tākoma, amazolēti nēvies, un pavienam, pavienam tā vadītāj svar mēnīt, vispār savu skārieķ, savu dzīv strēktori. Ja, isto savakt, par tādu mēgo, disciplīm, ka to mēr līdziju tīb, brecēvi, to mēr mēģinā disciplnēt saviša jūs jautājīmos, jūs nekas ticu, nevienc, tic, neatnāk, su nesmēnīs. Jūs vrtezi, et uz entējām mācijbām ko im sorganzācijmācijis, par vadītājā bece, un par līdri, bu, x, un datālāk, bet jūs neatnāk, sēdāt, paka neapsēdīsies, es pēs savdātora, un esāk sēd kārtot, kā, to savu vidunie nekas nemēnīs. Protums, ka būs prēta stības, būs sajūt kā neviencības, nesmēs protums, ka būs sistēmies, kīzēc nājumu, tā jautād ir stāns prātēcībām, kurās, no texīt, o dīnamnīkā, no jāpēt vērāk. Bet jā, es te, kā marīg, ir gribāt, jā, šis ir darām, darbīnši, jūdārstot ķeritu neemācijies, vienā dienā, visi tas, kot tikot, brīnši, ir no stāstai nebītā, kā, vienā dienā, tā, es saprtu, šitā, es tagad darīšu. Bet bija gadiem, ir prācēs sēd. Latvijā tepēc mēs švēp izzoda. Taisam liims nevūt gadiem jadar. Meikle tādbalstu uz katīties tūlis un jētāk mēterma zāmītām. Pavi smlīlas līdz. Tīkmēs jau nākamēps zade, padies dārta, padies mieniek lausītājai, padies ka klausāties, no klausiedes arī cipzēt, uzatiekāz uzvadītājāties, tībums labu, un tekmēs jau citās arūnās, sako jatē ļāl atojā, piekstīties, eķāņus, loot per funkt celvē, un rākstīt man vēstlus linkad din, un no tēk tī uzruks tēt rī dārtai, jū dārtavis no tēd labu rātīm sādbildēs. Bēnā, jā, faldētē vīlētā. Jā, padies tekmēs jā. [música] [música] [música] [música] [música] [Mužik] [BLANK_AUDIO]