CIK MAKSĀ RŪPES PAR DARBINIEKIEM?

Es eset sveits nādmansocijīlz, meidnā un jūs klausāties eķār podkāstu. Šuden sepizā odēm es turpinam, vairāk sārūn sērīju par darbineik labūtību, un praktiskiedzelnamies šījā jautājuma katad organizācijas varadbalstīd darbineks. Veidūt sāv uz darb vīd stālētās būt jāk piln, gan celvākim gan arīs dvīg bīsnesam. Rēziemams šit, kā, un es domām tikai portuola būtīs dvīg bīsnesam un kaut kā turāt arīs celvākim. Tiekam galā, bet nu jau, pat paliek labāk, apēc arviem vairāk un vairāk, grībz dalīties ar piemēriem runāt ar ekspertīm, dalīties ar tu, kas ir sēcināt sun ar pētīmiem, vertnoklosīties. Ibrajās es epizodas, kurās esas mutiku, es jau vairākiem gan prakti tiem, gan persna vadītā jiem, gan asim runāši par datiem, atalgūjumu. Un šudējēm es turpienāsim, šo savarunu par labūti, buka iltspējīgs organizācijas, sastādāļu, pētīsim, kū ar kūtu dači šķirāstādā īstermīņa domāšana, no ilkt ar manitādu. Daļas labūti ības sistējams vēdosjums, kās un kūtu spadjājā organizācija, patiesībā, kad mēs sampīniem šlām un domāt, persna ilvākiem. Un šudējēm pīmānis visos ir divs eksperts, lienvesar ir bons karts klientot atēcīb vadītā, un šubrīd arī studēpašanā vadību, ir gdenā strādā ar daru devējiem, daru neku labu motivācijas jautājumiem sveikā lienu. Sveikrijose, ir tešām lēs prieks ar tev dikties dažādos, ampluā, bet runāt prīn, un to pašu tešām vūt sko jautām, liu tegājumus, un sēcinājums un sāru, un sāntas veini, ir sveik sāntas. Sēcinājā tev zanā. Priekstēv šeit redzēt sāntas vernāt, revidēnti nodur, konsultānti un ezīt, audit un tāks sījā vēlts priekšā dātājum. Nu te dlājumēs jēs kri to, es sāru, mēs esam tikšās labu tipskontekstā, un jētēv rīd arī dād, bija jautājumu, kā šobrīd arāktu as organizācijas, kusītās kūtu redzīku, kūtu redzīku, tu pamani, kā klien tā tēcī vadītā. Man jāsakat nekais tā, ods manījies, tā tērmsoksotāt, viņa projām ir tikpat svarīgi. On tikpat svarīgi, mēs runām par darbiniek vajadzībām, pašanalzācijum, kutu, ka nukāl bēgās, prad darbiniek ir jārupejas. Es par to domāja, tad, kad nezinražotnēr, kad mašīn, kurā ir apkop vēcim tur nav divi domu, rupejmēs, mās viss strādā, nav istepits, ka grivēt, o cilvāks ar mašīnā, amselīdz nād, deses resus, arīs tikpat svarīgi. Es un tikpat darks, laivinie, usturātu, nūsādīt tādīt, par to ir jādomā, liitīgās, kā tikā reas, kā ir jātām, kurš nevar atlikta. Un valio vajāktu, skrūst, aksu, ale jā, man leikas, mums leitīgi, nūd ir lētātēmā, paoģi dažādībā, man leikas, patāri pat vajārs nevē grunāt. Nūmēs esam, tri iznūjā varīpa, 4 paoģi, zderb dīrgu kā visiem, būt labām ir sēržķīt. Es neko nepazavdīs, tika jāktu ozās, esam, kā unāt kā atlikču jāotārm, nūjā man leikas ir nūjāv vajārs nevar atlikta. Kas itās kategorīs labūtības, ir lielīja sistēmā, par kurām, to šobrīd varāt, vēt kā, tas usvērstik tiešām ir izprasc, sāprasc un kāsirtās organizācijas, kurš turēdzikā, kurām ir īesbējām, s domāt pršīm tikategorīām, no tā dail, kā ir mieni perspektīvām. Varab skatīties, rīg pīrīg, rīg pilsēt, su un režoši, suzņām, daži ne dažētās vietās fērī, nazinu piemērs, gatēr sērmas pilsētā, ir verbūtianderē yra daudzeposi tas rēl roadu ko ezinerākuan manu arī tur v Tada la storingota jāzias arī daierani jēmi rāl, to daudz kā jā ir dažādu šistile diografiskās lokācijas, kur mēs jau duma jums globāl modernu, visāda citēta daikspiktācijas pavīsame citē. Arī, to gradācijas, rūsšēno, tiem kādva edes par darb vīdes, un labu, mē viss par ir fījām vē, nu nepiecies, jāsīgi desi. Jā, on vēc spiedljā, kad jau sīmām raiži, uz ir daudz tēcens, ko es un mēršāk, nav jens labums, nav jens labums, grūs, nav jens labums, sistēm, nebūs plākstērs, kurām citām, lietām, kad prasčot laboti, un darbimiek, kā cilvāk, ne domā, holistis, kisākotjavār, cilvāk cienīg, atalgojums, sākotr, cilvēcīgo atiek, svo pratvieni, kā tā, nūdzīt, kā darb zirkus jālīdz, letz, bēdējiem resursum. No ir jā domā, domāršās atiekības, atiekības liīminu, es ir ir dēk, kad jau priešā potkās, tā, visu, tūrļu, volant mīnējiem. Jā, no, kā, sēsam, no, citājas, kā nav, forši, tē, kā darb zirkļi, mēn, nu, viņi, nā, un nebūs, būs, bet tūmēr mesi, joprūjā, mēs cilvāk, un tās ir cilvēcīg, sātiekības, pratvien, kā šē domā, kā tās atcījēņu, istramu jaz gan prēcēvīg, gan prēcēvīm darbinēkī. Tā, kā, sēs, ir ir ir mēk cilvēc, vēdējiem, un tā, arī jātēcīg, kā tās pats, kur ši piedalāši, un, fortogal arī šodēnur unāsim, sānt šodēnur mūsū, epszode, un nav ar kartīgi, intersevis, pār tā viktienu, kā, tu redz šot darb neklabūtīb, sēs, jā otājumu, kas šobrīd ir tā, tā uz pāplāts, kas tā viktien, šobrīd. Ja, šis, tā, jā, tā, mēs, sēs, mēn, kā uzņām, vēdītā, arī ļu tāk tās, un tās ir guizvērā, kā, reis jās, kuru, es gannu, varsnal vada ibs jāotājum, gan ir no finansšu, planušas, un finansšās, piktēm jūla, biežvien darb nekā ir resursu, srko uzņām, sēs, ko šo esi materialu, s labums, un to vismēs, rādzam eksil, sprečēj tuas, un datu, un analizējām, bet ebšā laikā, arī biežvien parādās ir nemērā, kūnērāk šis jautājums, ka pēc, jūvien, srga no darb nek, pūštas arī darb nekiem, kļūs tezinēj vērāk, kū vērāk šis jautājums, ka pēc, no emocionā lāspekta, tad uzņām, vada iitājiem, finansšu, vada iitājiem, pretu ir vērāk jādomātīrnu, kā tas savie tu, es ir ten finansšu, resursiem, kīp jāj, kas mums ir jāstniec uzņāmumu dalībniekiem, komums nepīdz arī, tā leib būtas gali rezultāts no bām pusem. Kais es tas pirāks, ko tu redzi, ka organizācijšu, ja jādobrīt duomāpar šādiem procesiem savā sistēmā, kā tu nu novēro, kāds sermājīs, darvoju, jo tez uzņāmiem, cikdē, hoz organizācijšu, no atvēl savu kapitāl, prīkšu šādiem jautāmiem. Šet sridus, karej vēlos teca, kā tez uz lījane, kūrā mīnājšu, tez dažējumu, es aspekt skurā vietār, susņām, ar ar draudz fizīs, kvēm es rūnēm prredjā, on vētā arī, gvēt sirdsātāt, susņām sirds, lokal, kapitāl, un arī mēnā arī izīs, pirdzājīs strādājā, jādur dažēdiem uzņāmiem, dažēdās nu oz arēs, tez nu ovaru, mīlļu, dažēd. Uzņām, un kūrīr vairāk, sirdsātāt, skvādīb, stilu un, stērtāt, uz kā teīm ir vairāk, šķieta labu, kis ir dažādā, kī gan arī sportāktivitāt, desi dažēt, tīm būl dengāktivitāt, sultam līdzēj, kis ir vērbūt arī vairāk, tas emācionālēs, un tirdīj ar vietājā, kapitāl uzņām vairāk, dūmā par, šot finās rasturstāupību, jau ības šobrīt, šajos ekonomisk es kības apstāk lības, kad ir ļoti neskēt, rības tīrno finās rasturstīman, finās plānu asšans, bet tas, kais valos uzsvēt, kā arī šados nestibu, es apstāk lības ir svarīgāts, reītēs, bet darbiniekiem, jū, bet darbiniek jau ir tas, es rasturst, kas mums arī rādšot pīlienu, oto vertību uzņāmumu. Tu, tu, viss, tirdību, daudzā, sēpa zādēs ar unās un protums loģis, kis tarptot, uzņām, kas nāk arī ar līlāku financiālā, līlākam financiālā, miespējām, tad mātē ir kā dātsītā vēlstījā. Bet, no, jeb, kurā, kad imātē, kas ir sistējumiski, tas ir jau tāiem, sarīb, par adīgmas īspratni, par to duomāšans, veidu kāmēs vīspārš kā tāmēs, mums arīs rasturstiem, tāmēs to veru nosād, uz darbinījāku, un es domāk, tas laierī var vūt kāts nāpīk, bet tu, mēr, tu, mēr, tas ir navdus jau tāmēs. Vēmēs, du, mājām par tu, kā darbinījāki jūtus, no, kā pirmādu, domēs, Kaman savilu gaus, un bet stām duomāt kaman, vajā padomāt, par to, ko uvietram, sovākam vērbūt, gribus saiziet sportu zāl. Un ko tas varābūt mans jālātājums, kā uzņāma vadiītājums? Jā, es plnīk piekri, no uzņāma vadiītājā, aspekt bija žvenir šīste, skājutļi, bet nav jēnmēršijat, skājutai kanalzētīju, kārbidnā aspektā, prkomestri, šodienru nāiem, jūvamez bija ženpāskatimies pagašā, gad rezultāts, un tad mēs rādzam šot situācij, bet uzņām vadiībne pievērši piekri, ko šļīl nuzīm, fināči plnūšanai, kas ir budžat sāgitavušan, kū es morainu vērojis reikļāns praksē, ka mazes viedēs sabied reibus nav vienmēr ar lokālok, īpšnie, ka īpšījēj ir viencvējīt, divi dali vieniek gātu vēršu, fināči plnūšas ir ilgāt per vienu, gātu pieciem, gādiem, kūrbūt ar ļoti vērti, jūt vērti šoti darbieniek aspektu jūvā darbieniekiem, sportzāli rīstermīl labums, bet pastāvīv reidužācijti ītķēliktermīļi, labum būnšs, kā rā vēdām esurām, gan notrē darbieniek uzgens nektvīiem, šot emucionālo stabilitāt, par darbu konkrētījā uzņām, man ganerīt, rādīt uzņām pievērno to vērti, tad mēs jāk bērp uniek rotācijī. Ja, man dajā otāmst jums abām, kūt vizpār, ka pēc organizācijām vēdzātu ilgāt terminā, dūmā, paši ja neklabumiem, skārdu, ka kās varu teks nāks kvērportūru unātam, uz uzciši ļoti svarīg. Bet tā kā mums klausītā ir dažādī, un tā kāmēs uzņām, kudu uzņām ir dažādīm, darķādīm, radioniem, darķādām espējām. Tad kā pēc nums portuūru jādomā un vizpār, kūtad nūzīmē organizācijī domāt, darbime, kiem, persoviem, tā kiem ilgāt terminā, kas savu tirdīja, tā dē atskājats punkti, pūrkuriem ir jādomāju, ja spunai piekri, kas portz zāvarbūt, ka iz terminājuši, bet tepsi ālākajā tiešām, tiešām es paskutamies visu, sistējām organizācijākas nūvati, tā spartz zāvarbūt arī ļuot ilgāt terminājuši. Tē, tā, divēz rūnājam, par tied, tād fināns plānu, ašan, uvas, abstra kējoti, et no emalcijām, bet rūnājāt, par skēkļiem, tā tres dērbinekšs ir izmoks pozītcii, un mēs zinām, šot izmoks pozītcii, kā tās ir momzā gadā. Mēs zinām, cekimus zīzmoks ātrist jāundarbinek, mēs zinām jāmūs darbineks nesnes konkrēc rezultāts, sistīzmoks āsīs, šot arī darbinek nūvāmaini, un arī rūnājot, rī ļuot terminā, tās arī būt jāņem vērā, ja momz darbineks ir kātru gād jāma darbinek mainās, kātru gād varīš obrīt ir tēndēns, kā darbinek māds mēni darb viets arī patīsākat ar pariodā. Tad šīs izmoks arī rūnājot, plus arī mēs nadriks, mēs mēs tapācīb izmoks, kas ir valvien, izdā un pozītsīja, kas arī ļuot varā lešis darbineks ir pārši sākārši, traadāt un būt efektīf, sun arī pēveno to vertīmu, mūs uz nāmumam, to viši selega, et kūpat arī jādoma, nati kā ir par šādu iztermini rezultāt, kā jāmēs peniemām darbinek un, niņš mums nēc šot rezultāt, bet arī par tu, kas nuotēki darbineks, pēc mēni švēja, pēc pārši mēni šiem, mēni izdrizvēl neturpinātramu, sradāram sātkārījā jājā, jāvēdu komandu, jau bija žvenējī darbinek mēņu, var izjauks šot komandu, tebīl tāt un tādā vēdā arī mēs nēradom šot piedieno to vertīmu būzņām. Es, par šot domājot, kā tur dienarīr unājot, ir kainad vādītā, ja mē, enfinanči šo direktori, mētu, že mēs tātā manu lāim, kain ir vērši, vēs vēk ir to, arī šot viedogrs. Istar, mē, nīrīs sīnāmām, ir ir istar, mīnī eifikti. Lela mērā nezinu. Jēb kurbāl, mē nesirtā, mās leitējīforīm, mums būs vērši tusīn, šu, bet kas nuotēk tālā, koncijī kligmēnta, mēn šis, tasākums, motivē var ir nezinu klaskes, jā klīšaj, glomās, pits, piek diens jā. No, panku, kucu, epsinus. Jā, mēs pārtojīvē, pēk šot vērši. Tītinā mē, viet, no te sārīr, foršinu, sārīgi ir vērāk, par to braīžos, tešām ir šie te reistavrši, kas rīpāno, kas rīburbūtās rībīžu, nīr obžioti. Jā, jū, no tā, tūs sākini, rēzēm stāsīr, protomu nir sā uz dāguni, vērši uzudan cienu, tur kur vēs var vispār var unāt, kādēm labumiem, uz labumiem piecās kātās. Tā, tā, tā, tā, tā, tā, tā, vispār var izdīri. Tūn, čīr mums, bons, kā tā, jā, mīl zīg, liel mācībi, bū mums, kā, čo, vīrīc, vīrīc, vīrīc, sāsīr, vīrši, gādu. Mums, tā, tā, tīvusi, liel suzravējant ir mums, pēdējus, divi uz, gādu, ar kartīg, daudz, valāk dūrškuri, pē vienc komandā, rūnā ar par sana spēcējās, tē, ir cilvāki, kas ir dūmā par cilvāki, mums, nēmums. Lēl, bija, liel sēs kāms, kā, sēpr tā, mums, kā, tā, sana, dūrvist, kūrām, ir jājēt, rūnā, pralabumiem jau visat dūrāst, kūrām, sās rūnāt, pē, finanči cilvākiem, pēg ramuc, divi, sun pēvā divi. Tur cilvāk domā, finanči kategorijās, liekstās kumim, bet tūmārte, šitā cilvāki, jā ir, bet prīmā, rūnā, mums domā, finanči kategorijās, finanči, kas tītēs, un tā, tū nāud, kūtu istālu es tikpantas izmiksās, tā tu vienu vēlies parvēst, kā kā dā vērtejbā, vēlums ilgter manju vērtejbā, un tā zispēs, ja mums patīs, ibā, nā, mums, ir jā ir nodā oklātveglomns, ir kā bons, kārts strādā, ir nodā oklātveglomns, kus ir pāšanā, ir kārts pējēj, un tā mums, pārstējum bija, kārts mēs lābizinami, kas mūrūnā, ir, bet prīmā, 4 mūrūnā, sātējā, mums, nā, mums, nā, nā, vērtejbā, finanči, ir ir jārūnā, ar vissām, tekstnā, steik, halderiem, lai vispāršu, ota īdējā iznastu. Kam jārūnā, ar kū. Šobrīt, o dērm dāds mēs, jo prītams, nā, tā ar mūsu mūsu, mūsu, ir dien mūsu, dīv, bet mēs rūnām šobrīt, ar vissiem šim, šim, cetram pozitiem, bet nu atšu posēt kātad ar jautāms, kā ar organizāt pati organizāci, kus par to domā, kus domā par cilvēkiem, kus domā par financem. Un vēršīs abz divis pozītīs, viss pārša vās svarpa rūnājās, vaj, kācuru ida, kas teikēznes drēkūr mums ir foršīdē, vaj, mēs, teks mēdā vajpāršanām, vadītās, spēj izkēdrotu finanču, pienesumu vajfinanči, je to opīm. Tejas kategorijās, kā turīmini nei. Mums ir labums satan tācis potencjā les, ie taupījam, suršāts, un kumums tas dūja, deoktēr manjā, katas mums palīdzies, ie taupīt, katas mums palīdzies, šot arotācījās samazina. Vai mēs mākam pie teikam pamatot, un es teļuoti, puas joti pēšārni, joti sujoti, šot pusiju, nesārās bija situāciākutu, meneļāstik jāmurmā, labīdeji. Pāstniek, kārtīgs financīst manolīt, kā olam, sadzirdētam saprštīvam, nav varbučio te kompetēģi. Kas polīdzētu financīstam saprastu, labo īdēj, kā teos šeģetno financīstu pusis? Kā tur jābūt? Šēties, meneļāst, tēs sab vienkā šēs skajadrujums, iepr financīstēm arīs, vēlētos kategorijās, tās tad daļīt pagrupām. Vienkā šēg grāma, tērļi, tēt financīst vēdējīt tā, tā tu zņām vēdējīb. Vien grāma, tērļi, vien vainno laikres, svarīvņiem nav ispratnē, vērīvņīzlas šolikumu normu, bet vien navēl siedzīlīnātes, jau vien ir mējīju, siedzījums ļoti biežmējās, līgumu normus. Nē vēl siedzīnātes? Vieniem nav fizis, k laikres, sestri zāk tātu vērstu. Vien arī grāma, tērļi, kais arī biežē nuvēruj, nav šīst komunikātējis prāsmstā nāzeni, paskājadru, to zņām, ibrašnēkiem, kur nesprot financ, vindomādrus cita eskategorijās, šot te saprotemā valu edā, kāstad ir šistā pieštums, pieveno dāvo. Ver teipu, jūā. Vien vienu zņām, grāma, tēdzi paskātis, mums maksātur tikontik, aizēt pizņām, aadītā, mītā, mītā, ir tikontik, bet vien či naradstu, pieveno to ver teipu, skājadru ojumu, jūl, kter mīnē efekti, nuadūk ljum, jā, govumu, un dādā vēnēt sri, pažu, kācijā. Jū. Ja, tā izrīdz ir to skolījantu, mīnēj, tā mēsadurumēs arī pret konkrētām kompetencēm, strateģis kā duma, mašana, biznes izpratnu, biznes kējis, a veidušana, tēks im jā, pārst navadītās, ir tās kurši, rād, būdīgs, par šot te proti, sās zavāku, tīs teības procesas, visko novini, sagād ir idei generēšin, bet par esībājot, tas par esībājār, tas lūd, lūd, lūd, ir māzājis suvali, sās ir, ir ritīgs, kās tēv ir jāzen, kā, pārst navadītām, un tā dārījātījāci, ir sās arī finanķu, direkto, ir vērcāl vāk kurām ir maks, kurši, šo visu, tālāk strādās, kā veidušu, ir pratnu, ir šoti duma, mašana, sveidu, un jā, un duma, et par tūkā, par esitās jātām, sveidu, mēs nevaram tu atljāties. Tas ko jas dzirdu, kās jātām, sveidu, vairāk, par duma mašan sveidu, vairātis arī ir par buģēt espratnī, un sārās dzītīvāri, nūd, o klījātām, oskasi tas ko tu jūtikā, mēs nevaram domāt par salvākiem. Kās, kās, kās, kās, teības, no vērvēl, atljājārs, teībār tūkā, ipeš mazāks, mazas videis, sveidripsin, neveidu, šo stīlikt, ar mēni plān, svo un buģēts, un izrtu, atas mīdājātās. Ir bėžvien uz nėjau mipšne, kad mėkėjame kontatlė, komuskas vienėjame repų fiziski banką. Kontą, unė ušėjite finansi planošiną saspekti, nautą įlktermiinkis ir grama tvedyski. Un tada ir ir naro liekstai briedai, kažais izmakas mums ir tik, kad tą jau briedai mums tas rėjai diaparskai čiaud sum. Un nėradi to, įlktermiinų pėvieno to vertai. Lizaždua finansi planošiną, kas būtų ilgāk prvienų gada, un strategiski zinotiskų rėnių žniamis vėls, saizėje, taitsai gerai vairą palidzėt radīčio, jau labą, mums būs tada ilktermiinės, kad tėjimą. Un rai domą, tvai rą, kaipas šeim tu zniam, darbime, kėmno šiau dėspekti. Ja, un tai ir ta strategiskią domąšinvęri, šitis sistemskią domąšiną, snu potvadaimą, tai systemską domąšiną, ta spolnai grei labo projām. Manasins rytai, cikliuot į lielu vertai, būršiet sistemskią įspratnai redzėt, ka liėtas nūtiek, un kas sistėjama turpinusturė, tuokam es nevermatlią, tujas, ka mes neveram par tuo domą. Un ta strategie, nemžau, petijimi, tad empyriski petijim, kur vadītai paši, atbildušiem jau taime parādiką ar karti glielsts, kai, tv. navētą laiku strategiskii planošinai. Pysbārduo mat, par tuo, kas kad ir darbime, km. būs vietąsai, kā, tv. visbūs, piznes tu vaku divu, gat perio, da, vai tiešam nākmā, gat laikā. Un pieži, vienam, strīvadītā, im nāudāti, labum te pieniem, tbalstūte su zemocijām, jo man liekas, kad tābūs labva es likti. Bet tas vis netiek, selekti sistemski, kūpa, rās, kadriem, izmaks pozīciām, gūtai yam eniamumiem, tam liidzai, kur varāt reizdrīčio, tas tečinājams vēs, šis te labums, šis tegie gultīms mums, rādu finansiālo, pienas sum uzniamam vē, ne, drizak vērā, ka šieta emocionā, mən liekas, liekis moks pozīcijī, nežiobrėto, nėveram atliauties, nais. Mən liekas, tas arį įlūtį įlūtį daudz. Tės kojasis, ureadsai, sigdieną, mieži vienšistrame mən liekas vai mes to nėveram atliauties, ir tada aspektā, kad kasiavir izdrīt, un navisitip, ets kašlenkomis, bet apskis trūkus, resur, što regular pašk tiei, pašk tiei tokur mes jau esam jiegūdai, švietas tiešām naskai daidai tu rezultātų. Unėzinutāt, pienas, kad vējā klasiski vienes, daudz rūnam, kad izmantų abdžvos ši nesin, cikvinizmantų, vietiešām izmantų. Dėjautvien, každarbini, kiem paškiem, ir izveilėties, meryė, tipko, jūs dūdė, meryėt. Jūt, kad senak, tak, navudas, ir jis grūst, kaudkur, biežu vienuňaisplust nekurienė. Nu, nesin, žalšieti liidzeklį, kad potenca, kad atkal var atliauties, kaudkur citu, kad senai briedėj, rak to asin vertiks. Jūt, tas, kais arī pati nuovaroj, tas tieši arstpat foklų, jūs, pirmēram manai kāre, jā konsultantą, kais pirmēram vada, kad kādvaidamācij, ir savojūtikums, kad parasti dėl nēnorma daudz darvo gada beigas. Ka 5,5, kad tas tafinants plus man, nav vienmēri, jūsas daliitā, ir jai stairę budžiac. Nu, teimantad ir tas jau tais, par tuokātad mēs planuje, mums kūmēs leikam ussvaros. Jā, tas, tas, tas, atkal dūmājat, par tu, unie dūmājūties, savite jās, kurpais jūs įlūti. Draši, tas ir dali maniši, ir stipierid budmai vada, ir taim budmai, rūnājūt ar eichār, cilvāgami, tāk dvaipo papilotus, rūpašai mātus, ir sajūtus, apiūt, nukā disk, tās, mums kātimikti dien. Budmams tā laiks reala, apsesties divstūn, sveikti strategiski paplāno, padomāti. Tā, tas, laiks, apsestūrti, kurmē nr. įspar laik, tā, tā, dvarbuotiesi, amnumājant, tas, tas, tas, ta, mums, tā, laik, par laik, plānošan, par prioritizēšan, tā, tā, laik. Tā, tas darbu, gūsmama, sirdsikmēlzīgi, nukant mums vainu vālāk, vainu kādkas jau mums ir saīs. Ir protams, kā, stevdzirdunę, sarī jūtums, saprotums, sateikos ar cilvākiem, tačiū vienlākus, mes nevaram vispārnātis domāk, ir protams vadaitā, kurai plāno, un kurai darab, tas, ka ir ļoti daudz darb, ir mums, kātrpaši indūdālai, eslāmums. Ta, jā, sistēmā būtu nesestīti, esvē piederēt, esi sistēmājo, to, pēc, turi, nikaš jāmē, nienātris, tā, kapstāt, apskatīti es, nomālas, kas tiešāmēr svarīgi, kā, da, mēnum darbēm riet, jiet, mēl šodījo, nu vēl šod procesu, šo mersīve, strātai, un tād sāprus, kur tas mums lāk saizīt, tā stājumā, uz tā personalingu aeftīv tād. Mērko piebēls tā, sestējū, ir ganar plābomiem, ganarījimā nūvērojimiem, gan vēdai otuzņāmą ganarījis, kā teikvādejit cituzņāmą unčiūs de darbini, kū fokus paled varākus ka pēc, un tas, ko jūs vēlātas repiebīlas, kai rverteik, paskatīti es, o kēmums ir labum grūs, mums ir tād, standard, būs darbini, kēm, bet vieni vēr klasvīcēties, dažāt lieniau pies, kā rāsums ir dažāt, šeist pāodas, kas mums lūniamos strādā, un vēsiet standard labum, kis mums ir vēs laburoši našin visiem darbini, kēm, vaivini visiem tiešām ir aktuāl. Tā navēdā, gan pārskat, o čiaus te labumus personefice, jo konkreitiem darbini, kēm konkreitā, kus vatsmu grupā, mē kā navēdā viencis, arātu būtri. Izmaks optimizācijas jautājums, kurmi esuveniam apniūrā darbini, kūvēl, mis un radīt viņiem šot persoņem, kā kū pieju, un lilā, kū pēc, svojai, šo sasēs te rūsņām, gan arī tā navēdā paskatīti esušiem tefinancį jautājumiem, kūries pēm, ser kā kād, ličiem ne liedri, gizlieto, traisti, još labumus, kurš naviecis, dais, pat neizmantua. Tāsir atkāl, tas laiks, kurā, jādzu, mūrās, nuosos, ošās, ir igdienas, videsun, jāpskatās, kās realī, nuotiek, tai jā visā sistēmā, tai jās visos datūs, jā, tai jās, prašau, sēkšį, kodis antrū nās, punenį, arādzu, ats prieks, arās, sa stiešām, sa zenkastātā, dau visi, ir lielskos prasmas, nuo visu alizēt, jo es tiešām rādzu, to seksalius unci klījie lavertei, jai, patiesīvā ir šiem datiem, kad tu vari vieniu sanną, zēt unsinti, zēt unsaprast, kād, srealī, šis buįžac, verpa līdzēt pildīt stratēį, vari nestpelį, jā, jo uzņām ungalnes uzdomstomēri pelnīt laikam tomēri. Bet protams mes jau rūnām, gan prilks pei, gan partūkā, kā nodroši, nātūkā mes tiešām ruūpe, mes percilovākiem jokspaiig, liien rūnā otarcilovākiem, ar grām, tvēžiem, ir persnal vadītājiem, tos jau tens mes, to nevermātį, auties, varbu, kad kas ir tie jau tām, kas var palīdzēt atvērt, to dūmašanu citā perspektīvā, un kad cilovāk stoma, kodko vairāk saprot, portūkas nuvētiek, unią organizāt, tūtītsies ar šiem tu uzņāmiem, no dažādām, kategoriai, atot parkuo vieni rūnā unvarbu, turkuo nāies domā, espat stemi autāmē. No pirdis var pateiktat, kad tiešām rūnā, rūnām, vadītājiem, fināči, ir tāriem, grām, tvēžiem, turiškaitlūst, vienu, zimītā atslākį, ir tū pateikt stick potenciautos, teu liau sietāopīt, vaikādir ta finansialais, tis retörnomen vestmen, tā atslākį, mums, atslāk, tādīt, ir jautāmstikė, pato kātu sērgunzēt, kāmēstu, nu, komandē, kādir, komandē, ir įpivienotā vērti, ir pionūprūtum. Sipkuši labums, nesstoma, arī labums komandē, bet atslākos uzņām, vadītā, sirdiš, domā šiet finansi, dāti nungrib, negrib, bet kārī, teisk kūzņām, kā tu tomār, netikai, domā, kā nuopelniid, bet tārta įdribs kompetencet, atkal kas bus ta pirāk dali, kojas veltai šiulai uzlabūtu darviniinku labūti, bu lai rūpatos per dabu, lai būtu, iltspēiks, dā, šį jautāmta Čarījienāktia, dienskārtī, bau naryi padėr, kokādū pirāk dali nūtā būtžet. Proti tamši. Jie, kuršie otājums, saugrvai vāl rūdži, antra finansiši, izmikspozai Čiem, kas dvieniam vāra. Jā, jiem unzbūt jāno sauts, kas tad irtei įsterminie labumai, un kas irtei įlikterminie labumai, aorganizācije, porkuodūmāt unarei ciktis real maksāt, astratē, ir diskii. Manas pirmas, pirmas, kas nākratā ir jūsnāmām, rūb darpini, kū veselīb, tā būt fiziskā vai garīgā veselīb, vai rākši istinitstīvs, kū var darīt. Lai gan istermňā, gan iltermňā, porkuodūmātos. Nes ir mūsgatīmā prūtams varīdot būnškārt, kur varāšnēci, ir veselīb, sabadroši našin. Piedamu, laimies maratūnos, ir uznāmumatā, tādā asin, tri tā šītē prīzma, gums rūb, mes daram vissūkūmies varmīzdri, būs dali nū uznāmām darbini, akim kūrfarkūt nebūs tiek, ar kās maratūnškū, kris, bet arī vieniam ir savušītē labumat, darį kas per vieni veselīb, rūbais. Kad ir jis pējēz, pējē psichlaugu, psichat ir pējēt. Kad ir nukuriem tās vēdīvis, tādais neaprūbžuos ir tādu rekurvisiemuom servienas, un mes smukitā dā pie araiskat mes kūrfarkūt. Es eslai brūpa, es arī vienam šādam blokam. Es tu mari jātvēr tādad, plāšākos, es espēju, vienes rīs nāms visiem nedērļu, laikas esiskan atkalu, patie tas mēģis ir vienes vienuci. Ja mēģi nātas štēvēdīkā, ka būt gana radušiem, lai visiem darbniekiem, tu mari rīs pie, par tu es auveslai brūpa, ir šējā piemērā. Tad, kad tu sānta klausies šo vis, kaut tu dzirdīkā, fīndān štolbērs. Fūršu vēnā no bagu. Ja ines tā jās. Jā leviņi skrentījo zmartonas. Jā. Ties štērīs sēk klausīju mannātas. Prātās, ebīrīdīr pavasrīs sun culeskētīs, sākotītātas uzņamos. Kis protamsīstinī, varīji paš neprasu, izmaks pozītis, on šis ir arījīt jautām, kis ir izāk, kis es teic ar uzņām kultur, omijens, mes arī minu, es teķējās izmaks, arī dēžēdu es labumu, es bet tam ir jās uzņām vertībām, un arī ar uzņāmām vādī, kād, ka šīt uzņi teik, no dūdujem dērbineke. Jū, es esmu finansi cilāk, esmu pateig dāt, bet es cilvērāk un vērāk strānēr cilākiem, es apru, et ka šis teka pēc, šītā emocijāl nālās, sāsēs, bija žien verbu, tri, vertīgā, ka šis te izdāvam pozīcijis, kuras sā, mes rādzams sās, nādz, blūsmas un penu zaudēma breitinuos. Mūntas varāt, tri, būs iz tildkārmīņi rīs nājums, kas varadīt, kokānt pievenu, te verītīb. Šit man nāk, pradāmāts farsādīgās, pirmēšan, kā dā, neks nāpatnega leibā, var aizēt ir labumu, koti kvaru neduot, ir es pēc rādātu uzņāmā, kur bija sās, sās, māsērs, bija valmēr mūsšās, piegdēr tvāk, rās, pieējums. Tās, finālā, nāpēt, sāsēr, nā pieējums, un tur fūlībukt, visu laiks, māsēr, mūsšās ir no tur tri, skreizlīņi, ir pēc, vēg vēgas, nāk, orteikt, no, skatēs, tās, mūdunu, suprudu. Nā, nādz, nādz, ir invistātī, ja bet nūlāb ir esis vienes nošītā organizācijas, darbien ekem, kur ir ir kāt viena, xdāljā, no tā ir plānota, es būdži cusmanī. Ja, no tā, tā, tā, kā tega, ar jās domāja, no tā, tā, pā domā, tri, sreiz tas, ka tā, rūnājāt, pršuvolju, suvēršiem, te izēc, nāmēr, arī pēšanīgs, pīmērškā, tas bija bezmazvējākā, no, tā, gien visi, starp visi ebercivāk, kur ir negrīpist, nepatiīgi, jēd bezmētīgi, jātīgā, tika jā vākcis, no ir jādoma, jā, kas ir tas mūsu, gāl, vēnājas, mēc, un komēs, dēram, lai, komēs, etu suvulju, esi, un vēm ar to, un skrisi un grīpām sasniektu, kas ir tas komēs, dērbien, ekem vēriem piedāvā. Jā, mūs domājā, arī pērtu komēs unājā, mērē ar viestururur, arī vētu, pērtu, nē vien slabums, nē varēs tātu, ir slikts vādītā, esu, ak ir toksies, kad arb kūtūrūn, kad ir vāipratīg, darb sūvēdz pilnīg nesamērīg, kas tas, kā tutu, arīc, no sāv spusļu, tas, tas ir ir ilikt termini arīs nēm, kas et jākīp, jāk ovar uzlikt arī finansijā, tad vardam kā vadītā kvalitātē? Jā, kā vadītā kvalitāt, sāv spolek, es en vērāk, vērāk, jāk jāk jāk pēti ima pstiprenika, uz jām darbienēk biežu enēzēt, no uz jām nejāl del, labumiem, kas ir iztermini vēl, kā uz jām bet ir del, padītāj. Un, tad, ets, ega ir siss ir tājums, pēr darbienēk jēm un vērti ībām, jū, darbienēk ir dažādum, nien, kādum tas ir svarīgs, tralēt, no nebien līdz piecī un, vurklēb, balance un pārējēs, bet kā nemertīš svarīgs, jēt vūt kā dālēnu komūnus, ar šīm to dažādējām aktivitātēm. Tadeļ, arīs, kā tutu, es šus te vadītā, kīp jēr svarīgi, zvērtēt, labi nautikājas, jēt finansijās, sēv sēr dātiem, bet arī no šīt emocionalā, aspekt sestībār komēnus darb. No, ne otīstības procesas, zenka, no, no, no, no, no, no, sordun zācīs, vispā neiekļo, būdžu tā pēmēram badītā, atīstības vēmācijīb, bies pēs. No, ka pradzēt praktsis, kā badītā, es ir gatavā, gatavās, pēmē neklus. Jā, tas izmēli, otīns arīs svarīgs, komēnēs šobrītmēs vēcām, dažādas persēnības tēst, sanolzējot, kā kuršmēs asmkā persēnības, laitā nav enā varīmēs arīs svarēt, tas neklus tē rezultāts, maks mal efiktībā narei mūs klient varētu, rādzu, rādzu, bet zēc šot pēvenu davārtīb, nautikāj, revīzīb, rūtās, tas es ir tē nem salsiem, gatbārskat parbaud, bet man kā uzņem badītā, es es mērts ir lai komēnā vīn duama un viņerīl, kķrmē jā vēls, neklus, šot pēvenu davērtīb un arī rūnājot arī ar uzņāmiem klientiem paskēdru, kas tad ir viņus šeijos datu. Nības, san, es portuot, es tu, kas ir taus roi, testām, vrēkš darbēneke. Es tībār testu, teg enbīvā irāk, par sānības analistēs, duama, dosien, kā tei maksāna, vēdu, protām. Man kā vēdītā es mērts, manta pirdzērļu dažēnās, tas mūs strāna, stārtos, ko su zņām, es dažēnās pasēl svojētās, un arī šobrīļu tradzērļu šo es te lokālos, su zņām, es kis ir māzāk. Tad manc mērts ir jegūtī darbēneikus, jū, tā da vēdā, jā komēn du būs, vēk smīgnu komplektēt, ar šiem, tas dažēt jān par sānībā, gan es arī saprīškā labā, kar viņiem strādāt, gan arī mana komēn, zinās kā ar manu labā, komunicēt, jums kā tramā šīstā prasānīb stips, tā nā vēdām es ar esmēs sestnēk lielāks rezultāts. Un vērbūt, tas ir inastītās, tīr manā, gadīmā šobrīd ir lielāks, nekā vrbūt, tā nama vīdējām šāt, tīp uzņām, vēt tu es saskat, kā julktermi strātēļi, mērts, jū, manis dvīgā, ir šobrīt, jegu līd darbin, ko es es šēntē atsrištjām apmācijām, tam līdzīg, nekāpēt uzgēdāt kās, kā tītās jā un komandu? Zdomāk tāstāv skoltāts, kā vadītā, tāstko zirdu ir jākterā finansīs pratnie, vienlēcīgi liidri, nāri pīrēc strādāt ar cilvākiem. Zdomāk teiv ir arī tā atslāk, ka jēmēs rādzam, ka uzņām vadītā es naispēj, ir kompetent šu atisti. Tas ir tas, kā mā būt jāinmēs, tāst domāk, vādītā, kvalitā, prudums tas nav vienīgēs. Tas nav vienīgēs, aspekts kasietek mē tu vēc sēzes, no darb vē nebēt tu vēs domēk tātād centralā figur. Un tas ko jau esi liutnu vēru es praksē un arī salīdzumāt arī praksējā, jau pirds mē kārēs leikās, pēr soneik, pārstnu alvādītās ir tāts. Ipēr šīs tāts ko jau es uzņām, uz departmēc funcī, kur ir jābūt. Bet vēdūt uzņām es liutnu vērtešu, uz tas cilvāks, šīs te kvalitāt sēm prasmis, jūt tas rādts lāgs jāotājums arī uz ilgtermiņ uzņāmā. Un tad elmēts ir finansi, cilvākiem uzņām vadaībēj, liuts atrbūties ir prasnāl cilvākiem, jūtā nā vēdā arī prasnēk ču esu, tē finansi rezultāts lābāks, ilgtermiņā. Ja, un arī uzņām, amplanu jau savu prasmikāp tāti abzināt kā, dēd kompetens ir asošīiem prasnā vādītājiem vēbini spēj, rīs nātis par jautāms, kas ir un kasi strātēdiski, un tēmēs aduramies jāpē arī pēšīt kompetens jautājiem. Kas ir bija, kas klūdisk organizācijas pieleoj, duomājot par labumu, ievies šun arī finansi, kās esi tas ko turēdz arī audita jūtājot organizācijas, kur tu jom inējā tur tē parpulūk, un inēlodis, kainān čizmantušana, kas esi tas vēl ko turēdzī, kas es varābūt godrak pieje. Nijāt tas ko es jārī piezkārūs, kā godrak pievrābūt šie tē individual zētie labumin darbineikiem, kas viņa žvienāri nuo vēru, eik ir standarda šīstu veslības polis, tēr standarda velkancīt, rīs nājum, bet tā dā vēdā nav vienmēr tik izmantu, efektībši, tefinēc sresušu uzņāmā. Un nijānt lizartu, pu tietēcams uzņām vādībē komunicēt ar darbineikiem, abiz inād šo vislājiem. Bet tikai uzņām vadaīb izvēls, kā tur gād vienu, ant opāšu, rutīms formātā, bet tēcē ir greej, nāšēt elabumbūt piemēru. Un tad duetrpozīt cirka uzņām, un svēlstā opīt šot, finanši resušu, un nav šot elabumarei vispārīš, ir tīstikas menei mums, kas uz un leiks Latvijā reslības, abdru, es nāšin tāds klos, ka es un tad pārēj, elabumbūt tās jau ir papilcizmā, kas uz bija ir elabumikumu, es ar amrīd arbineikiem, kas mums nav ar nav adokiem apleikums piemēru. Davena, kas ir šobrīt listim cērā, gan bons kartes, gan ir ilgtermi jāpāsku tauties, reišiet pēnci uz krajumu. Un ir tauties, ir ir iznājumu ir daudz, kur varši kā teite, es ir un adokiem, uz atsījas aspikat, bet nukātam tur jājēd zelinās, un jāpiskēdru. Jā, tā, jēd zelinās, teš domāri ir pērpēnciju fondu, jums kas arī ir vienc notādiem, ir šobrīt šā miltrēm ir iznājumu, jums jau, bet stām, šot divi denļu, jismākāsīju, piemēru, piedāvājums, eik būt dali bniekam kaut vēj, es es un biju stādās, sistaiem akurātā v piedāvā būt aksionāram. Muntas savako mavaršši tāds, šistāds. Vlā, bla, bla, no turkā votkād, kād, votkād, vēc tur gadiem desmūt un tā tālā. Bet tāt, kā turēl piecīvo, to divi denģīzmaksu, kā tu esi akcija nāšu, kā kolaīdz uzņām radītām, tas ar kārtīgi iznība, jēdās mūtēvi būtu līdz dalīgam, tejāko organizācij darveni. Ja, tas domēk tas ir prudums svarāk espēm slīlām organizācijām, kurā mīrši, ir to mērši, ir tas ir ir kurāmiespēmst. Varāk, tas ir līlām organizācijām jā, metikāj. Pastādurģēda, ir iznējums, tad ir sēc tie baršīm, te ir gaudiemiem, šīm te tēl jām, sprucītstīgi, nepiteģi uninogāvus. Bet arī māzāku uzņām var izvērtē, čīst espēs, tā nā vēnā pārstru, kā turējo, čoti dalībneks struktūr, un paskatīties kāvar optimizēt, čojāot tāmu. Un jāt bija otām, gusīb bija, kās klūdskot, arī pienāmu, mīkot, kāds parliecijums. Man, es turēs ir mā pirmāle 11 prādās, kāl mēl zīks priespēr, kā tur uzņām, ar komence nāk rūnāt, kās sāk mēs pārst, kās savu labumu gruvoz. Naka dāra reguļāri, ir esi rēotās, ko esīprieks šīmīnājī, bija žvien mēs kot koīvies, un tu domām, ki jautām, sīrātas, ir gūnģi reoktārm jātas, sīrs darīt Ček varums kādiem, gadiem piecījā mā izmirst. Lāvaj, kāds, būtas laik, no mogri jēznes, labumu gruza ir jāpārs, kātat, kā jau pie savu tiepensīju, planījājas, arī sotāpā, ods, kas par to sāk sa, kād dūmāt, kas ar būt piecīdās, desinat, kād sāk pūkājā var, būt pārstār ne domā vispērman, tas nebūt piei sāk tualīā, ir dādas liēt sīako, ko vajk pārstīt, vajk padomāt vajk je dzilināties, izprast, un sāpristējāk vajmūs, ornīsātājātas, būt nūdri, vajmūs, darmi nekem, būt nūdri, gūn viss stāst, apakšājā vīrēt, kāstāt, pato vajmēs uz klasam savu darumu neko vajadzības, vajmēs zīnam, kas vīniem ir šobrīt, dāk tual kas un jums ir vajdzīgs, un atkāt jēdis reakcijai, kurču tūdāra, pašā vadītāj, vadītāj, vajmēs. Tās tās kā tost, tās ciklas, bet jēlēt viss tādā, pozitīvā, nūdri esnējie, pagrijas tūmēr ir javāri iriktīgi labi piemēr, ir iriktīgi ir tādri, ir besmūjauši no, bet atrist vērbūt arītus, no mātīties vienam, un atrakam tiesam, forši ir sanāts, kā, kas tad jēdus mūtēs, un rīpamātīties, un pamēģi, kā kūkūdēra, cēti, mēs tā vienāts, laitu jāš vīržmējā, un patanē reizmērī, nes tās namku, mēs tēriem mēs. Bet redzot un dzirdot dāudz pie redz, un mums ir arī dāudzības pozitīvā, nā tikai klūdus. Lūd jau jau klūd jāmēntu dzirdšītā jā izdryjā, aizmērši tam ir izdryt. Priecovāk, jām nekād nebūs izdryt, kā arī ir nebūs gatā. No aslādzot, no atkal tēk sem mēs sākā vēl unāpšu, ir terminu vēl, ir ir tās pēļu. Kas tad būties soli, ko jūsies tēk, tur ko uz sākt? Piem sā, mā nējētēk, gribu padalīties, ko jūsies tēk šūt prācot, podkāstā, kantār pēti jūmāk, tu 17% darbniek, rapmējēnāt ar sāv dargu. Bet tikai treštē, turi dālijējā, bet tūrīdālijējā, bet pozitīv jāpuse, bet lūd māzad daļu jūt sno vērtēt. Jūt apmējēnāt, to sāv darb notis, bet, kūt jūties sno vērtēt. Šistikai legdomāk, preto jādas ir Latvijā, veiks pēti imas, vii daudz ornums atsīst, daudz cilvāk, bet izvējēdād, šot sājīt, nārši vēr darbniekiem. Kā vien jūt s darbā jūt, kā jūt uzņāmumu vādījībā, nārbniek šīsties, tēs, bet tādādā, holistisk liēt mēs, ripieskārēmēs, fināģi prātībājā darbniek, šiet vairāk, elabēnā šēs, holistiskisk jā labūtībās modelī, ka tūmēr nevēk dād pievešties, tīkai vienamumu domāt, kada ar tuopilnībā pietiks. Tāk atmīnē, nebūs, viņas plākster, šistīvēzleimēs, ir būties, toksis kodarbā viedīvēj, kā saidlīmēs, to, kā dālgas, ir būt nautādskā, daru nēm būt jābūt, vai ties, darbās sluots mīlzīgu. Pada domāk, preto, kā, nārši paskutotot, es holistisk, šot es, es iztēm kāds darbūs, un sapras, kas mūs darbineke, mēt tas, kas sapis fairāk, pīrrti izēt sākumār, tu, o te, kas ir nākumā, es pās ir nākumā, es pēt tas nebūs, tāds salabojām, un aizmēštiem. Un stāv komentar, un stāvuma, sāns domājā, un siktas maksā, kas sapas fairāk. Tāk atsīvēt nēbās, tā vizkās, fināģi, to, aks šodēn, bet lienties, es atsīvēt, bet tas arī nesēn lastīvēt, bet arī nesēn kruvēm, kā, stensi, divi, proti arī darbine, kvas, lai organizācijīvīn, sradzāt kā persānības. Un, aizmēs, eikši arī, var būt ar vienc, nāspikt, arī niem vēra. Bet jā, es kādos arī tēm pirma jām solijām, ko es jētē, tu uzņāmām darīt, sestībā ar darbinekem labu miem un jūts, bet es domājā, tas pirma jās solijas būt apstājast es tēs un cāpras, kas mums javīr. Un, paskīties šus, tad atpakal gaitā, respotīv vēstrujškūrši, sru un izdriīt sēc sainājums, vēt tīja labu, mums javīrši, obrīt vēm ir rādīšu, mums pēvēnu, to vertīb, jo vērbūt arī nautiks leikitī. Bet mēs to nezinam, jums nās, paskīties, niznu, uzējši. Un, tad atpēc, ka nosīt sākum punktu izvērtēt, vēt tas, kas mums bija vīs, mums ir jāsīg labu, vēm ir jādomaus priiekšu, vēm es kā okšis ir jāmājana, bet apšā lākār tas, ko es tas vērši, uz moneībāt sērēties šus, tad darbinejākus, ka pēc viņi mums ir, ka pēc viņiem, ka pēc viņi nākus darb, jo šis dažādās persoņiem, sniem ir dažād šīst vēlums nepiecies, un tad nosītā aspēk, kā tēties, rītālāks švas labums. Plus, rai piedoma, tvērāk, rai bieši, brijs asošiem regulaimiem, kādus tad labums, mēs varm izvēlēties, un kumēs varmēs kā tēties, nandar binejāk aspēkt jūvamešu, dēn dā uzrnajam, par veselības agroši nāšan bons, kārts pencii fondu, bet ir jāvā citē, rei automas šīnās, sveikā citas aktivitāts, kurš svaras, kā tēties izvērte, trenu, tad noduok lāspek, to niespējā. No tasnumums mēdējā jāis pēt, pašiem viss, bet no tēnumies, rādzam, kirtāsies pējis, un jāvnes domāk, tā jūks pējā organizācijī vētā pie, jērtā, kurā nevis ir pēk daudz visād labumu, bet tā, kur tur labu midārba vide, vēt tā kvalitātē taisnīgums, vē, vispēr jāšite pie, ir vienātā dā lēlā laudika, sistēmātas tas koju zirdu, kā tāsies strātēt disklāmums, kā tās ir lāks, kurš ir veltīt, lai izpras tu kūā, ar kūā, un par cikmēs dārām, un kād būs tā ie tekme, tam kūmēs dāreisiem, jū, viegli pētēk, mums nevajeg, jū, tas vienkārši, tā, tā, tā, tā, kā klāk, no es, no jāmk saprto, bet vēk pētīt kūā, un kāpēt, vējēt, zāt lai uzlabūt savdārba, rezultātu vins, no, nā tikai domāt, par biznes, bet arī, paskutīties, kā, tēc lvājā kā kvārātu jūsties, no, kā, to ek rāsla no apārkan, jā, no, pēbīs tam jēt kās. Tēc, ir pēc rāslajiem, no, viena, no, pozīt jāmkus neapleks, no, dā, kiem kā rezir, maiz berojiem, ir šumīko vēr neapleks, tēr no, dēvokiem, jā, cik dāudz to izmantvar. Nē, un kāpēt, svo izpēr, par to jā, tam runāvai, nēronāvai, jā, no, savā, kši runātu, kad prasīs vēl vērā, kondātālāk. Tur, turmēs, mējiem, es tās varē ir ir tāds konkrēts kompetensko vrābūt. Tād, paldies, lindpaldies, prīusušu denes vērtiīgi. Jāpēt iešām no sirds atz injām, svarkarī jumsnudrēši, eipizod, kā tāds labas atgād nājums, mēs letar vūt sakratītos, a vēkseli un paskatīties, kas tur izpēr, no, atiek. Kātas pirāks izskatās, svarkarīm sariātsīs, tā, oddajād, sa dažādi grafīki un pirāgi, par ko padomāt un jāpēt iešām vērtiīgi, atgād nāms kšīs eipizodis atbalstadīvi prīnšķīgu zņām, bons kārte, kas palīdz uzņām, imam atbalstīd derbnieks, ar bonsīm eidi nāšanāšanēcīb transportam un vienleks arī palīdz izmontot, šos nūdok, lātu jiegluviem, arī vēl lehtāk, kurš, ir uzņām, es kās palīdz citiem uzņāmiem izvedu, et maksām kārts, saps arī, et maksām, sum par valdīt nādus plūsmu, tā kā brīnši, šīs eipizodis varam vēl tīt padzīlnāti, domājat par, darud nekla būtīb sīotām, klosieties parēs eipizodis, eķar potkāst elvēmājas labās, sako jat linkadin, eķar lātu vīnšsikram kontam, es kā ties, majas labās un, uz tikšinos citā sarnās, padesimas pades. Pades, domies, tā! [Muška] 15m² 840 , 10 Sec 30. angry 17 alright dishon look Drise the Drise the Drise the Drise the Drise the Drise the